Sveikas!
Centīšos pavisam īsi izklāstīt situāciju, kurā nepieciešams kāds vārds no malas,jo tas mani no iekšas ēd nost.
Dzīvoju ar vecākiem 2-istabu dzīvoklī. Ar mammu labas attiecības, ar tēvu,ja godīgi - nekādas. Arī mamma ar tēvu nesatiek, jo viņa attieksme pret māti ir drausmīga, kā pret zemu vietu. Atsevišķi nedzīvoju,jo manā pilsētā dzīvokļu cenas ir oi, oi, oi cik augstas (lai to nopirktu), bet uz īri - burtiski nekā nav, taču visu laiku ko meklēju. Pati arī strādāju šajā pilsētā, kur dzīvoju.
Tā kā mums ar mammu ar tēvu ir katastrofālas attiecības, tad viņš dzīvo vienā istabā, bet mēs otrā. Mūsu laime ir tajās dienās, kad viņš pazūd uz Rīgu un mēs varam vienas būt dzīvoklī. Jūs nevarat iedomāties,kāds tad mums ir atvieglojums un brīvība!!!
Tēvs uzskata, ka visā viņš ir karalis. Mājās kārtībai ir jābūt tikai tādai,kādu viņš izveido - tur jāstāv tam, tur tam. Ja mēs noliekam ko savādāk vai iekārtojam kā mums patīk, viss tiek nolikts atpakaļ kā viņam patīk un gribās. Piemēram, vannas istabā ir skapīši,bet tajos taču nekas nedrīkst stāvēt - ne kādi līdzekļi, ne tualetes papīrs, labākajā gadījumā tikai zobu pasta un zobu birstītes. Uz vannas malas šampūniem un dušas želejām ir jāstāv tādā kārtībā, kādā viņš tos sakārto,lai gan pats neko no tā visa neizmanto. Nemaz nerunāsim - sieviešu higiēnas lietas tur nevar stāvēt, viss tiek izmests ārā. Ja veļas mašīnā būs mūsu drēbes, visas jāņem ārā un jātur bļodā, bet pats savus kreklus tur var likt. PAT - uz veļas auklas drēbes sakārs pa savai gaume!Virtuvē tik māk ņemt tīros šķīvjus un pannu, bet nomazgāt NEKAD nav mazgājis. Pie papīrgroza tik saliek tukšo taru,lai mēs nesam ārā. Pat otrā istabā stāv aiz durvīm un klausās,ko mēs abas runājam. Un es te varētu vēl uzskaitīt 100 un 1 *** situāciju. Parazīts-ne cilvēks!!!
Mani viss šitas stulbums vnk ēd no iekšas nost! Es nespēju tādos apstākļos dzīvot. Ja mamma viņam ko aizrāda, piemēram,ka ar smilšainām kurpēm iet pa paklāju, viņš tikai viņai rupji 10 vārdus pasaka un viss. Vēl piebilst-es jau te mazāk dzīvoju, pašas vien tīrīsat. Beigās arī tā sanāk,jo negribas vēlāk te blusas un pašām pa to zemaino paklāju staigāt (tēva istabai sanāk visu laiku iet cauri,jo ir dzīvoklī caurstaigājamās istabas).
Ja nopērkam istabā sev ko jaunu vai zābakus, mēteli, virtuvei ko, dušai, tad uzreiz brauc virsū,ka redz,mums jau nauda ir, bet viņam ir tikai minimālā alga. NAV TĀ,izbraucis pa kluso nez kādas ārzemes, visu ko no jaunākajām tehnoloģijām pērk, apavu pāri nez cik jauni, mašīnā taču degviela arī jālej un atradām/zinām,ka viņam ir daudz tūkstoši iekrāti... NEKAUNĪGS cilvēks un MELIS!!! Naudu mums nekad nav devis,pašas labi iztiekam (es un mamma) pa savām algām kopā.
Agrāk mammai draudēja,ka šķirsies,bet tagad nu pieklusis. Mamma jautāja,kad ies projām, tad atbilde ir - kad iešu,tad aiziešu. Mēs būtu tiešām laimīgākie cilvēki!!!
Es tiešām nesaprotu-kā ātrāk likt šim cilvēkam kur aizvākties no mūsu dzīves???(e) Cita dzīvokļa atrašana diemžēl ir šeit liela problēma,jo,lai nopirktu,tiešām tādas naudas mums nav...
Piedodiet par garo penteri,bet man tiešām gribas ar kādu izrunāties, meklēt kādu risinājumu...:'-(
206
