Samaņas zaudēšana

Es atvainojos-bet kas tas vsp par stulbu jautajumu-vai no neeshanas var zaudet samanu?
miilaaa!! no neeshanas ari bada vari nomirt,ne tikai zaudet samanu!

Piekritu Murrrai....sak likties nenopietni....

Tā vietā, lai te gaudotu, ka nav laika ēst, varēji kaut maizīti apēst. Nesaprotu šito. Jā, no neēšanas vari noģībt, var sākties visādas kaites. Vari palikt resna, kad sāksi normāli ēst. Un vispār no neēšanas arī izskats mainās un nejau uz to labo pusi. Esmu ģībusi, pēctam visi mani vaktēja, lai ēdu. Jau no tiem laikiem draugs uzmana, lai vienmēr paēdu. Laiku var atrast, nav jau nez kādas karaliskās maltītes jātaisa.

Tu tiešām esi stulba vai tik pa tādu izliecies?
Aizej uzprasi mammai kas būs ja nēedis.
Bet vienu varu pateikt ja tā turpunāsi tad saki sveika anoreksija..
Sāc ēst.

Es pārgriezu roku. Visu laiku tek asinis.

Es paģību, galva reibst, no kā tas var būt ?

mcgh :D:D:D

Kādreiz regulāri ēdu brokastis no rītiem un ja nepaēdu vai vismaz tēju neiedzēru, tad bija tāda jokaina sajūta, galva reiba, ģībonis nāca, bezspēks...pretīga sajūta, tāpēc vienmēr centos paēst no rīta, lai tieku līdz gala mērķim normāli ;) kaut kad no rītiem vēl draugs taisīja tēju, bet pēdējā laikā ceļos vēlu un skrienu uz darbu, tad arī tur tējoju un kaut ko uzkožu un ir ok, jo no rīta vairs neprasās ēst. Vispār agri no rīta pat ēst negribu un nevaru ieēst, jo vēl pūcīgajā :D kaut kad ap 10.00-11.00 sāk kaut ko gribēties. Normāli ēdu tikai pusdienas, jo vakariņas slinkums taisīt, tad nu uzēdu kaut ko, kas ir ledusskapī :) bet vismaz...

Man šķiet, ka lielai daļai uzsākot dzīvi patstāvīgi, vecumā, kad pats vel nestrādā un naudu dod vecāki, un kad vel tā nauda uzrodas uzreiz uz nedēļu/mēnesi, pēc tā kad pirms tam vajadzīgās lietas bija jālūdz vecākiem, tā notiek. Man arī sākot dzīvot kojās bija tieši tāpat, izvēlējos nopirkt bikses, kurpes, un tad ar santīmiem dzīvoju tālāk, principā tieši tas pats kas autorei.

Te izteikti visi iespējamie ieteikumi, bet- autorei neviens neliekas tāds, kas derētu, jo to naudu tomēr gribās tērēt tam, ko šobrīd uzskata par vajadzīgu. Bet nu sākumā tā ir, pēc kāda laika aiziet, ka tomēr vajag ēst un iemācies kā uztaisīt normālu ēdienu arī tad, ja naudu iztērē lietās. Galvenais nesačakarēt veselību pa to laiku.

Es pat priecājos par to, ka man sākumā bija tāda pati situācija, un pati iemācījos patstāvīgi dzīvot un plānot naudu.

Interesanti, ka autore atbild tikai uz tiem komentāriem, kas būtiski neizmainītu viņas (ne)ēšanas paradumus..