Samaņas zaudēšana

Interesanti, ka autore atbild tikai uz tiem komentāriem, kas būtiski neizmainītu viņas (ne)ēšanas paradumus..

Man šķiet, ka lielai daļai uzsākot dzīvi patstāvīgi, vecumā, kad pats vel nestrādā un naudu dod vecāki, un kad vel tā nauda uzrodas uzreiz uz nedēļu/mēnesi, pēc tā kad pirms tam vajadzīgās lietas bija jālūdz vecākiem, tā notiek. Man arī sākot dzīvot kojās bija tieši tāpat, izvēlējos nopirkt bikses, kurpes, un tad ar santīmiem dzīvoju tālāk, principā tieši tas pats kas autorei.

Te izteikti visi iespējamie ieteikumi, bet- autorei neviens neliekas tāds, kas derētu, jo to naudu tomēr gribās tērēt tam, ko šobrīd uzskata par vajadzīgu. Bet nu sākumā tā ir, pēc kāda laika aiziet, ka tomēr vajag ēst un iemācies kā uztaisīt normālu ēdienu arī tad, ja naudu iztērē lietās. Galvenais nesačakarēt veselību pa to laiku.

Es pat priecājos par to, ka man sākumā bija tāda pati situācija, un pati iemācījos patstāvīgi dzīvot un plānot naudu.

Kādreiz regulāri ēdu brokastis no rītiem un ja nepaēdu vai vismaz tēju neiedzēru, tad bija tāda jokaina sajūta, galva reiba, ģībonis nāca, bezspēks...pretīga sajūta, tāpēc vienmēr centos paēst no rīta, lai tieku līdz gala mērķim normāli ;) kaut kad no rītiem vēl draugs taisīja tēju, bet pēdējā laikā ceļos vēlu un skrienu uz darbu, tad arī tur tējoju un kaut ko uzkožu un ir ok, jo no rīta vairs neprasās ēst. Vispār agri no rīta pat ēst negribu un nevaru ieēst, jo vēl pūcīgajā :D kaut kad ap 10.00-11.00 sāk kaut ko gribēties. Normāli ēdu tikai pusdienas, jo vakariņas slinkums taisīt, tad nu uzēdu kaut ko, kas ir ledusskapī :) bet vismaz...

mcgh :D:D:D

Es pārgriezu roku. Visu laiku tek asinis.

Es paģību, galva reibst, no kā tas var būt ?

Tu tiešām esi stulba vai tik pa tādu izliecies?
Aizej uzprasi mammai kas būs ja nēedis.
Bet vienu varu pateikt ja tā turpunāsi tad saki sveika anoreksija..
Sāc ēst.

Tā vietā, lai te gaudotu, ka nav laika ēst, varēji kaut maizīti apēst. Nesaprotu šito. Jā, no neēšanas vari noģībt, var sākties visādas kaites. Vari palikt resna, kad sāksi normāli ēst. Un vispār no neēšanas arī izskats mainās un nejau uz to labo pusi. Esmu ģībusi, pēctam visi mani vaktēja, lai ēdu. Jau no tiem laikiem draugs uzmana, lai vienmēr paēdu. Laiku var atrast, nav jau nez kādas karaliskās maltītes jātaisa.

Es atvainojos-bet kas tas vsp par stulbu jautajumu-vai no neeshanas var zaudet samanu?
miilaaa!! no neeshanas ari bada vari nomirt,ne tikai zaudet samanu!

Piekritu Murrrai....sak likties nenopietni....

Amnile, tas ir ātrais risinājums lai nenoģībtu tramvajā un nepamostos slimnīcā. Es tālāk ieteicu, ka jāēd sabalansēti un variācijas, kas nemaksā dārgi.

protams, ka var...pasai ta ir bijis needod viarakas dienas + vel uzsmeekeejot kermenis triic un galva reibst ....ir vairaki gibieni bijusi. Paldies Dievam uz trepeem nav bijis 1x apreibu uz trepem, ebt apsedos uz pakaapieniem...beidzas labi.

Lionela, ieteikt coca colas dzeršanu, lai neģībtu, cilvēkam kurš apzināti badojās gan ir jocīgi. Kuņģim kaput.

Pie tā pierod. Nav tik traki kā te stāsta. Piemēram es kādreiz pārtiku no 1 roltona, kafijas un rīsu porcijas dienā. Ja rodas bezspēks un liekas ka paģībsi, turi somā coca colas bundžiņu (ne zero, bet parasto). Izdzerot tādu kofeīns un cukurs radīs enerģijas pieplūfumu, nemaksā arī dārgi ( kurpēm pietiks). Visprātīgāk ir ēst sabalansēti, piemēram biezpiens un kādi dárzeņi/ augļi brokastīs( var ēst arī darbā/ starp lekcijām), kādi ogļjidrāti ( kaut vai bulciņa ar kafiju) pusdienās un kas viegls vakariņās ( vārīta vistas fileja, tirgū lēti, dārzeņu sautējums, vārītss olas, kefīrs) . nekas no manis uzskaitītā nemaksā dārgi.

No gaļas ir slikti nevis tāpēc, ka tā kaut kā ietekmētu tevi, bet tādēļ, ka gaļa ir smags ēdiens. Un kas notiek, kad pēc badošanās apēd ko smagu? Kuņģis šokā, sāk sāpēt un palikt slikti.

BET, kad tu kaut kur Rīgā paģībsi uz ielas, un nedod Dievs pakļūsi auto vai tramvajam zem ratiem, tad varbūt pāries slinkums un negribēsies tās lupatas pirkt un sajēga nāks par to, ka jāēd IR.

Protams, ka no neēšanas var nākt ģīboņi. Agrāk man tā bija diezgan bieži. Kad gāju skolā, bija situācijas kad nācās zvanīt vecākiem lai savāc no skolas, dēļ reiboņiem. Sāc ēst, savādāk iedzīvosies nopietnās problēmās ar kuņģi u.t.t No pieredzes saku- nav tā vērts!

Laikam gribi sabeigt kuņģi un palikt ar šķidriem matiem uz galvas.

Nez, man arī citreiz ir dienas, kad neko īsti negribās ēst, izlīdzos ar kādiem 2 auglīšiem dienā, beigās vēders pilnīgi sāp, līdz neapēdu kaut maizes šķēli.

Ja reiz tik ļoti nav laika pa dienu, tad turi vienmēr somā pa banānam vai musli batoniņam. Nav tas labākais, bet vismaz kkas būs ieēsts. Kā tā var??

Slimnica ar jaunam smotkam un tupelem pieslegta pie trubinas noteikti izskatisies loti skaisti un visi sitis plaukstas,'ka esi tik tieva,'ka par modeli tevi nems visur...
Bet,' ja ta nopietni,'izskatas, ka tavs organisms jau sak padoties. Ja tu vairs gandriz neko normalu nespej dabut ieksa, tad tevi tikai paris soli skir no ieprieksmineta. Sac apdomat tacu,' ko dari. Piedod,'bet makaroni izvarisana laiku daudz neprasa. Un ja kadu vakaru sacepsji puskg kotletes vairakam dienam,'ari nekas nenotiks.
Jautajums, vai tu vsp zini,'ka ir pagatavojams normals ediens?
Ja galigi negribas gatavot,'ir tacu vietas, kur var panemt lidznemsanai. Vai tai pasa rimi ir gatavi siltie edieni, ko majas tik atliek atsildit...tacu sac domat ar galvu...
Kur pec tam tas lupatas kapa nemsi lidzi, vai? Ja tev tik gruti izturet vinas nepirkt, tad vnk reizi menesi saperc sev daudz maz partikas krajumus. Vai atlauj sev kko nopirkt velkamu mugura/kajas, ja nopirksi,' ko edamu..

Es kad mācījos prom no mājām, tieši sakārtoju savas ēdienreizes (cik nu laika bija ieturēties). No rīta ēdu obligāti, kaut vienu maizīti ar tēju vai kafiju, slinkuma gadījumā - ūdens. Skolā neskrēju ēst, dāžkārt turpat Narvesena pēc kafijas ieskrēju. Kā gāju mājās, tā gāju uz veikalu, pēctam ēdu. Bieži taisīju sev un dzīvokļa biedram vakariņas, dažkārt slinkojām un McDonalds bija sliktais varinats. Ledusskapī vienmēr bija ko uzēst, vienmēr bija olas, kartupeļi, krējums, piens, siers un desa. No tā visa vienmēr varēja ko pagatavot. Ēdu pietiekami, arī visādus saldumus, svars kritās gan. Tas bija no tā, ka vienmēr pārvietojos tieši kājām. Jutos labi, organisms nemira. Iesaku tev pakāpeniski sākt, piecelies agrāk, lai vari ieturēt normalas borkastis. Paķert līdz var kādu banānu vai ābolu. Un vienai nav jākaunas ēst, man dažkārt ir līdz kāds žurnāls vai telefonā parokos pa to laiku. Es esmu izdzīvojusi gastrītu smagā formā, sākās vemšanas lēkmes. No rīta kā cēlos, tā vēmu, dienas laikā sāpēja galva, sāku daudz slimot. Mani pat pārbaudīja uz ļunākajām slimībām. Es jau nedomāju, ka neēst ir slikti, tāpēc ārstiem šo faktu neteicu. Mamma vienmēr taisīja ēst, arī brokastis,uzēdu kā cālis, bet ar to kā izrādījās bija par maz. Sākumā nebija laika, pēctam vienkārši negribējās un tad jau bija tā, ka ēdiens uzdzina riebumu.
Netīk gatavot, nopērc gatavu, siltu ēdienu un paņem uz kojām vai nu kur tu mitinies. Ja līdzekļi pietiek - cik sapratu.

Man bija līdzīga situācija, kad no vecākiem aizgāju dzīvot pie puiša, ar naudu bija, kā bija, bet ne jau tā, ka pārtiku nevarētu nopirkt, bet tā kā nebija mammas, kas pabāž šķīvi zem deguna un dabiski man apetīte nekāda dižā nav, tad sanāca tā, ka reāli pati neapzinoties, dzīvoju pusbadā, neēdu. Tas viss beidzās ar slimnīcu.