meitene vs sieviete

Un kā jums šķiet, cik gados vidēji varētu būt tā pāreja no meitenes uz sievieti?

kādos 18-20 gados varetu būt pāreja

ja kas, savu viedokli drīkst arī pamatot :D interesantāk tā tomēr

Taa paareja kaa kurai vairums sieviesu parasti nobriest atraak nekaa viriesu.

Man skiet ka pieaugusi sieviete ir taada kas straadaa un dziivo neatkariigi. Bernu laisana pasaulee nebut nepadara kaadu par pieaugusu. Viss saakaas ar atbildiibu un speeju tikt pasai galaa ar ikdienas likstaam.

Pirmais, kas ienāca prātā-sieviete ir pieredzējušāka, pārliecinātāka par sevi, viņa vairs necenšas kādam iepatikties/izdabāt/līdzināties, viņa jau vairāk apzinās, ko viņa vēlas un kas vispār pati ir.
Es kā sieveti sevi sāku apzināties tikai ap 25 gadiem.

paareja kaa kurai citai jau 18 gados citai tik peec 25-30 :)

sieviete ir pieredzējušāka, pārliecinātāka par sevi, viņa vairs necenšas kādam iepatikties/izdabāt/līdzināties, viņa jau vairāk apzinās, ko viņa vēlas un kas vispār pati ir.

++

Manī, personīgi, kaut kādā ziņā iekšējo sievieti pamodināja tas, ka blakus vīrietis man tiešām lika sajusties kā sievietei. No otras puses, domāju, ka šo "iekšējo sievieti" var pamodināt tad, kad apzinās pati to, ka ne jau vīrieti vajag blakus lai justos kā sieviete.

Koks ar diviem galiem. Domāju, atkarīgs no katras individuāli.

Mans iedomātais laiks pārejai no meitene - sieviete ir 25 gadu vecums, lai gan tas vecums mani vispār biedē :D

Mazliet ne par tēmu, bet personīgi man ļoti nepatīk, kad mani par meiteni sauc. Vai nu uz ielas "meitenīt...", vai darbā "nu, meitenes, atnesu, ko jums darīt".
Vispār jau meitene man šķiet adekvāts apzīmējums 14-15 gadus jaunai skuķei, bet nu labi, vēl arī jaunietes par meitenēm varētu saukt. (Tad vēl kādus 10 gadus varētu pieskaitīt klāt). Pati gan jau sen arī jauniešu kategorijā neesmu iekļaujama, tāpēc šķiet ļoti neadekvāti.
Tiesa, ir vēl sievas zolīdā vecumā, kas cita citu uzrunā par meitenēm un tā "jūtoties jaunākas". Šķiet groteski.

Meitene ir meitenīgāka.

Ja "mēra" pēc neatkarīguma, tad jau 19gados vajadzēja kļūt par sievieti, bet tā nebūt nenotika. Esmu pašpuika, vienmēr bijusi diezgan patstāvīga, bet pietrūcis pašpietiekamības.

Tikai tagad,kad jau 30, sāku just, ka manī mostas sieviete (tāda pārliecināta būtne), iespējams, ka piešprici devis savs īpašums, darbības sfēra un mierīgs draugs blakus.

Zaptesburka, būtu vēl jokaināk, ja teiktu "nu, sievietes, atnestu jums ko darīt".
Tāpēc man patīk krievu "djevushka". Lielākā daļa novīpsnās, bet vismaz ir konkrēts vārds ne ta meitenei ne ta sievietei.
Par sevi varu teikt, ka jā, jau pieminētais vecums 25 lika justies vairāk kā sievietei. Tagad vispār vārds "meitene" galīgi neasociējas ar mani, jo patiešām jūtos kā sieviete.

meitene vidēji līdz 20, tad prasās apzīmējums jauna sieviete un pēcāk sieviete.

būtu vēl jokaināk, ja teiktu "nu, sievietes, atnestu jums ko darīt".

Nee - vienreiz viens kurjers pateica "svaikas, darbinieces!", tas šķita riktīgi labāks variants.
Pie tam - kāpēc vispār tā uzruna nepieciešama? Nevar vienkārši "nu, čau, labvakar, atnesu jums darbu"?
Bet pārsvarā jau par "meiteni" visādas padzīvojušākas sievas sauc. Kādreiz, kad man šis darbs būs vairāk apnicis, droši vien nenocietīšos un kādai pateikšu, ka - ja mani tik neadekvāti par "meiteni" manos gados sauks, tad es viņas pretī par vecenēm uzrunāšu.

Vells sazin kas es esmu..:D
meitenei nav dzives pieredze,sievietei tāda ir..meitene ir naiva-sieviete uzklausa bet netic dzeku pasakam.. :)
es citreiz naiva-citreiz'' nu ko te man čali stāsti'' :D

Es uzskatu ka sieviete ir tāda kura spēj par sevi atbildēt, kura spēj uzņemties atbildību un to nest. Kura sevi sabiedrībā parāda no labās puses, ar pieklājību un apzinīgi izteiktiem vārdiem, nevis pirmo kas uz mēles.

meitenes ir skaļas, bieži vien diez gan neaudzinātas un kad sāk dzert tad tādas pērles nāk laukā.. :D Prātā tusiņi un sirdī tauriņi lido...

Vaaauch! Lasu un briinos.
Man jau kaut kaa skiet, ka veelie 20 ir taadas iistenas ziiedeeshanas laiks. Bet man nav nekaadu probleemu tikt sauktai par meiteni. Vispaar ceru, ka, ja buus lemts dziivot liidz kaadiem gadiem 70, arii tad mees, draudzenes, adiitaas chiibaas un vestees iegeerbushaas, sanaaksim kopaa un viena otrai vareesim teikt - nu, meitenes, pa konjaka pingerotinam? :)

Labojums - iistenas ziedeeshanas saakshanaas laiks.

Vispār jau meitene man šķiet adekvāts apzīmējums 14-15 gadus jaunai skuķei, bet nu labi, vēl arī jaunietes par meitenēm varētu saukt. (Tad vēl kādus 10 gadus varētu pieskaitīt klāt). Pati gan jau sen arī jauniešu kategorijā neesmu iekļaujama, tāpēc šķiet ļoti neadekvāti.

Piekrītu.
Man ir bijis tā, ka stāvu pastā rindā, darbiniece ir tāda kundze ap gadiem 50, pirms manis stāvs vīrietis uz gadiem 30 un es dzirdu, kā viņš sarunu ar darbinieci uzsāk:"Девочка..." Nu bāc, kāda viņa tev девочка, mātes vietā tev varētu būt! Vai tad tiešām vispār neskatās, ar ko runā?! Bet vairāk tādu uzrunu esmu dzirdējusi no krievvalodīgajiem, nav nācies dzirdēt, ka latvieši baigi bieži saka "meitenīt"..Nu varbūt vienkārši pārāk reti esmu starp latviski runājošajiem.

Man neliekas, ka tās būtu divas atšķirīgas lietas vai ka "pēc definīcijas" meitene ir naiva, bērnišķīga un kāda tur vēl ne. Ir arī pavisam jaunas meitenes, kurām šīs īpašības nepiemīt, kaut arī vēl nevar saukt par sievietēm.
Es pati jūtos gan kā sieviete, gan vēl meitene (nu jā, iespējams, vecums vēl tāds, lai atļautos saukt sevi abējādi), un abas tīri labi sadzīvo vienā personā- jūtos kā sieviete savā pieaugušo pasaulē, bet kaut kāda daļiņa no manis tomēr ir meitene, kas vienmēr (nu vismaz pagaidām) tāda būs. Bez definīcijām, ko tas nozīmē un kādas īpašības katrai piemīt. Vienkārši tā jūtos.

Viss ir relatīvi. Arī 50 gadus veca sieviete var būt meitene priekš viņas vecuma cilvēkiem. Un otrādi - priekš 10gadīga puikas arī 20 gadus veca meitene būs sieviete.