Neesmu neko tādu piedzīvojusi, bet nu nebija jums lemts, priecājies par viņu, ko gan citu ieteikt.
Laiks dziedēs visu un gan jau satiksi arī savu īsto kādu dienu.
jūs noteikti izšķīrāties jau labu laiku atpakaļ, ja neesi vēl tikusi pāri, tad šis nu ir tāds konkrēts closure, pēc kā tev jādzīvo tālāk sava dzīve bez viņa. vienkārši jāsaņemās un jādragā tālāk.
man bija līdzīgi, uz sekundes simtdaļu sabēdājos un tad sapratu, cik tas ir lieliski, ka to arī viņam biju vēlējusi un vairs man nav nekādu iemeslu sēdēt un domāt kā būtu ja būtu
Nē, lekt tiešām nevajag! Protams, ka tagad Tev tas šķiet tāds vieglākais veids, jo ieraugot ko tādu, tiešām liekas, ka tas ir beigas un dzīves Tev vairs nav. Nu diemžēl ir vairāk jutīgi cilvēki, ir mazāk. Tu (un es arī) pieder pie pirmās kategorijas..
Nebārstīšu te banālas frāzes par to, ka laiks dziedē utt. Neviens Tev nepalīdzēs, kamēr to pati negribēsi.
Taa nu notiek.
Paries shoka stadija,tad iestaasies miers,taa buus.
Vins ir izveeleejies citu celu,ir jaasamierinas,nekas cits neliidzees. Acimredzot raa tam bija jaabuut.
Tas brīdis, kad ieej pastā un ieraugi sava bijušā puiša, kas tev vēl ļoti patīk un pirms pāris mēnešiem vēl ik rītu modies tev blakus, kāzu bildes uz žurnāla vāka - been there, felt it, still alive.
dīvaina sajūta pārņem jebkurā gadījumā, ja ieraugi bijušo precētu, ar bēbi vai bildinot citu meiču... itkā sen neko vairs nenozīmē tas vīrietis, bet tik un tā pieķer pie domas "tā varēju būt es"
Cik vājam jābūt, lai apsvērtu domu lēkt upē? Nevajag dramatizēt situāciju. Ja jau izšķīrāties, tāpat bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk abiem sāksies jauna dzīve.
356
