08.11.2014 beztēma

Jūs te par matiem un frizūrām - man arī dvēsele kliedz pēc pārmaiņām uz galvas,bet,tipiski,nezinu KO lai izdara! :D

Teddy

Paldies, ļoti skaisti.

ella2 man ir šitā, nu ja ieveidotu, būtu tā :D

M. Butterfly
Tu perfekti aprakstīji to pašu, kā ir man/mums.
Tajā brīdī, kad kāds ir neizpratnē, jo viss ir nolikts kā uz paplātes un viņš nezina kā tas ir, kad Tu nezini, vai pietiks naudiņas tai pašai maizītei līdz algai, vai kā nomaksāt kārtejo rēķinu, jaunības stulbuma dēļ un vēl jo vairāk tagad, kad uz mani ir palikuši pilnīgi visi maksājumi, līdz manējais atgriezīsies, neviens neiedomājas, ka man nav tās liekās kapeikas, lai aizietu uz uz bāru vai kafejnīcu, bet ir neizpratne - nu kā, tu atkal neko negribi utt. Ja es saslimtu, vai rastos pēkšņi izdevumi, tad ir viss - vieglāk būtu uzreiz nošauties.
Man neskauž to cilvēku dzīve, kuri nezina, kas ir problēmas, kā tas ir atdod trešdaļu algas maksājumos un cerēt, ka pietiks, lai izdzīvotu, bet reizēm es iedomājos, ka gribētu, lai man ir vecāki, kas dod naudu, nopērk dzīvokli un man nebūtu jāstrādā, bet man tā nekad nebūs. Man viss ir jāsasniedz pašai, jāsitās pa dzīvi kā māku, tāpēc es ceru, ka kaut kur nākotnē, es izdarīšu pareizu izvēli un vecumdienās varēšu mācīs saviem mazbērniem, ka patīkamāk tomēr ir, kad redzi sava darba augļus, lai cik smagi tie arī nebūtu nākuši.

Bet tā neizpratne gan, liek justies bezvērtīgam ik reizi, kad nākas dzirdēt.

Teddy

Vai Tu lūdzu nevari ielikt kādu bildi ar savu matu tagadējo griezumu, es arī gribu ko mainīt, bet nezinu kā?

Paies gadi 10, 20,30.. sāksies visādas veselības problēmas un tad atkal čīkstēšu,ka tā arī visu dzīvi esmu nodzīvojusi ne tā,kā man sirds kāro

Jā, es par šo arī bieži aizdomājos.

Un runājot par tiem cilvēkiem, kuriem par naudu nav jādomā, man arī dažreiz ir bijis tā, ka domāju - nu kā cilvēkam var tā veikties, es arī tā gribētu. Un mani pārņem tāda kauna sajūta, kad tas cilvēks sāk man stāstīt par to, cik smagi un grūti ir kādā citā jomā, ka viņš nejūtas laimīgs neskatoties uz to, ka ir māja, nauda, jauna mašīna.. Jo sirdī ir tukšums, ko nauda nespēj aizpildīt.

latviete visticamāk, ka jā :D

Uhh, tikko izmazgāju suni. Bļin uzvedās kā kaķis un tagad laizās uz velna paraušanu un skatās uz mani tā, it kā es būtu sātana izdzimums, jo liku iet mazgāties :D

A es gribu gan dzīvokli,gan māju :D Māju,kur vasarā pavadīt atvaļinājumu,kur parušināties dobēs un svinēt Jāņus un Ziemassvētkus.

M. Butterfly, es tev piekrītu. Man bijusi līdzīga situācija, tikai mums vecumi atšķiras. Pats sāpīgākais/nepatīkamākais ir tā neizpratne- kā? tu nevari? Un, nē, tā nav skaudība, vienkārši tādos brīžos sajūties... mazvērtīgāka.

Es mazvērtīgāka nejūtos, es tikai sāku nogurt un, godīgi sakot, sāku nesaredzēt jēgu pašai dzīvei. Nu, cik var censties un atkrist vel dziļāk nekā jau būts. Tiklīdz, ja notiek kaut kas labs, tūliņ nāk kaut kas slikts. Un draudzene arī ne jau aiz ļauna neizprot, bet gan tamdēļ, ka viņai vnk dzīvē nav šādu, piemēram, finansiālu problēmu. Tas viņu nepadara sliktāku, it nemaz, jo varbūt, ja man tā viss nāktu, es arī nesaprastu, to nevar zināt.

Es netiecos pēc mājas, bet gan pec mājām! Jo tagad man nav māju, mēs īrējam māju, bet es te nejūtos kā mājās !? nesakarīgi bišķi sanāca.
Agrāk es arī būtu gribējusi dzīvokli, bet kopš sāku dzīvot mājā, man patīk,ka var dārzā iziet pasauļoties, pacept gaļu uz grila, uztaisīt baļļuku dārzā, iestādīt puķes utt. Tagad gribu māju. Gribu suni , bet ne dzīvoklī. Būs māja - būs suns. Gribu 5 bērnus :D Gribu jaunas kurpes... gribu ēst.. jāiet pusdienas taisīt. Vismaz piezemējos pie zemes, atpakaļ realitātē :D

Vispār interesanti - kāds tiecas, piemēram, pēc tās pašas mājas, bet es māju gribētu tikai tad, ja man par velti dotu - es labāk skaistu, modernu dzīvokli izvēlos. bet nu tas tāds piemērs, gan jau domu sapratāt!

tukšuma sajūta man jau ir gandrīz pārgājusi, cīnos kā māku ar šo, biju ārā pastaigāties, klausos tagad mūziku un meditēju. Jūtos gandrīz labi. Arī apmeklēju kursus, domāju vēl kādus papildus apmeklēt tad jau redzēs.

Lollipop,piedod,ka saraudināju :) Man prieks,ka tev viss ir un dzīve izdevusies, man vēl viss tikai priekšā :)

M. Butterfly, es tev piekrītu. Man bijusi līdzīga situācija, tikai mums vecumi atšķiras. Pats sāpīgākais/nepatīkamākais ir tā neizpratne- kā? tu nevari? Un, nē, tā nav skaudība, vienkārši tādos brīžos sajūties... mazvērtīgāka.

Marī, pa lielam, šādas problēmas ir lielākajai daļai cilvēku. Un pārdomas. Un visu dzīvi. Nu, ja vien nenāk no pārtikušiem cilvēkiem.
Man nesen draudzene atrakstīja, viņi bērniņu plāno un prasa, kā tad ar mani. Un, ko es godīgi atbildēju, ka, apstākļi to vienkārši neļauj (neiepinot gribu/negribu, jo tas ir sekundāri). Un viņa neizprata manu atbildi, a viņiem - uzdāvināja 3 istabu dzīvokli, izremontēja, nopirka mēbeles, pēc gadiem 5iem tiks pie labas mājas, darbs ir vecāku saimniecībā un algu izvēlas, kādu vajag (draudzenei nav jāstrādā, pietiek ar draugu), mašīnas ir. Tas ir komplekts uz ko raušos visu dzīvi - nokārtotiem šiem jautājumiem, jo man nekas nepieder un nekādu dāvinājumu/mantojumu nebūs. Bet viņa tomēr neizpratnē - kā ta tā. Nu es zinu,ka nenokritīs man no gaisa dzīvoklis ar māju, nedos man senči tūkstošus mēnesī. Es pati dodu naudu mammai, raujos uz pusēm, un šaustu sevi pie atkal nākamjām naudas problēmām, jo, ja saslimst tur vispār apstājas dzīve.
P.s. zinot, ka te patīk piesaukt skaudību, nē, draudzenei ir arī savas problēmas, cita veida, bet ir un skaust tur nav ko. Šis tikai mans vakardienas pārdomu secinājums. Jo tāāā sāk piegriezties problēmas, kas veļas aumaļām, bail pat celt telefonu jau.

Marīī - tu mani saraudināji. Tik skaisti un smeldzīgi pateici par Latviju, par mājām. Sēžu un nokaunos. Jo man ir savs namiņš, sēta, bērnam šūpoles un smilšu kaste, savas puķudobes (siltumnīcas nav un negribu) un lapenīte. Varu vasarās sēdēt ar pliku pakaļu sava sētā un cept gaļu, varu aizlaist uz jūru vai dīķi peldēties. Man ir mīļotais vīrs un ģimene, man ir mani draugi. Varu katru dienu runāt sava valodā. Arī naudas pietiek, badu neciešu. Kāpēc es ikdienā to visu nenovērtēju? Kāpēc gaužos par to, ka malku jānes un māju jākurina? Kāpēc cīkstu par to, ka ir par maz? Sēžu un nokaunos... Paldies, Marīī, atvēri acis. Jāpieņem to, kas ir nevis jāmeklē to, kā nav.

the one, man jau sen ir palicis viss vienaldzīgs, kur nu vēl tas,ko cosmo krējums piešūs man :D

Jā, bet jo augstāki ir mēŗki, jo vairāk var sasniegt! :) Un viss taču ir iespējams!
Es ticu,ka kādreiz dzīvošu tā,kā gribu dzīvot.
Minci, jāvinnē ir !!! :D Obligati :D

Marīī - izklausās pēc idilles, bet ticu, ka tas ir iespējams, vismaz daļa noteikti...ja ir daudz naudas :D :D


Galīgi negribas man ņemties ar tiem kokiem un dendroloģiju, bet nekas - ātrāk sākšu, ātrāk beigšu :) Kā motivātors uz galda stāv kūka (l)

Marīī, laimēsim tos Eiro Jackopta uzkrājumus un dzīvosim laimīgi! :D