Latvijaa jau nu tieshaam nav daudz smeekeetaaju. Kad biju vasaraa maajaas, tad man dienaa Riigaa pat bija taads kaa kauns piipeet. Piipeeju kaa taads pusaudzis, pa pusei sleepdamies. (balliites vakaros gan jau ir cita teema, tad gan pat lielie nesmeekjeetaaji uzvelk pa duumam un nevienam lielaakoties netraucee - un es zinu, ka tiem, kas man bija apkaart netrauceeja, jo es prasiiju vai varu aizdedzinaat cigareti). Bet es piekriitu tam, ka ja aizraada nekauniigam smeekjeetaajam, tad vinjsh taapat nepaies malaa, bet taadi kaa es paies, jo jau defoltaa censhos nebuut trauceejoshais piipmanis. Maajaas arii nekad nepiipeeju, protams, ar retiem balliishu iznjeemumiem, kad vakaraa pie loga uzvelku kaadu duumu. Ja satiekos ar savu draudzeni, kura ir staavoklii, arii nepiipeeju. Bet vispaar, esmu paargaajusi gandriiz vai tikai uz elektronisko, un taa jau tieshaam nevienam netraucee. Un pashai arii patiik, kad dreebes un mati nepievelkas ar duumiem.