Alga par nepilnu mēnesi

Atkārtošos vēlreiz :D
Ta tiem visiem "krutajiem" darba devējiem vajag, ja jau maksā tikai tos 300 eiro mēnesī, tad lai saņem dzērājus un citus dienaszagļus :D Ja tie darba dēvēji maksātu vismaz 700eiro uz papīra, tad jau būtu izvēle darbinieku (es te runāju par nekvalificēto darba spēku) spciālistiem protams vairak....

Purpurs, tikai neņem ļaunā :) Es ne sliktā nozīmē.

bez sirdsapzinjas parmetumiem

Pēc likuma, protams. Bet, ja palasam,

es pirms desmit dienām saslimu un paņēmu slimības lapu, šonedēļ atkal jāatsāk strādāt, bet es jau pirms tam sapratu, ka šis darbs nav priekš manis un atgriezties tur nevēlos

Bet darbavietas apmaksātu slimošanu gan vēlas.

Lai gan, ar visu manu "vau, vau", es visdrīzāk rīkotos tāpat :D

Skaidrs,ka paarbaudes laiks ir vajadziiba ne tikai darba deveejiem, bet arii njemeejiem, lai nejaushi nesanaak pienjemt darbaa deguna urbinaataaju, kursh neko nedara un tikai algu pieprasa. Taapat arii no darba njeemeeja viedoklja tas pietiekams laiks, lai saprastu, vai darba deveejs buus maksaataajs un savas negaaaacijas , garastaavokla svaarstiibas neuzgruudiis trijos staavos. Visi esam cilveeki, nevajag justies slikti par to, ka peeksni vienam vai otram, kaada no puseem neapmierina... Ja reiz darba liiguma ir punkts, ka darba deveejs ir tiesigs jebkura bridii uzsaukt darba liigumu, tad arii tas pats attiecaas uz darba njemeeju, bez sirdsapzinjas parmetumiem.

Čakarēšana ir tad, kad es, lai piekrātu naudu, saku darba devējam, ka strādāšu gadu, bet aizeju pēc 2 mēnešiem, jo esmu sakrājusi savam ceļojumam uz Islandi.

Kāda vēl čakarēšana?
Ja, intervijā, darba pieteikumā, pamatlietas kā algas, avansi, pienākumi, bonusi, tas viss tiek atrunāts. Tomēr, pat ja sfērā jau ir pieredze, katrā uzņēmumā lietas notiek mazliet citādāk. Var izrādīties, ka nepatīkams kolektīvs, var izrādīties, ka maita priekšnieks, var uzpeldēt vēl kādi slēptie akmeņi, par kuriem intervijā pat neienāca prātā pajautāt, jo nelikās, ka kaut kur tā notiek. Man ir bijis tā, ka intervijā saka - strādāsi pa 8-9 stundām dienā, pēc tam nomainīs kolēģe, citreiz būs pa 14 stundām, kā pašas sarunāsiet. Respektīvi es tā arī rēķinos, ka 14 stundu maiņa būs DAŽREIZ, nevis ikdienā. Vai arī tiek solītas piemaksas, taču lai tās dabūtu vēl katru nedēļu jāskraida pakaļ par to atbildīgajam kolēģim, un burtiski jālūdz. Tādas lietas intervijās darba devēji nestāsta. Un ja esmu atnākusi no civilizētas darba vietas, kur tādas muļķības nenotiek, un saskaros ar sūdīgu organizāciju un vadības attieksmi, vai man jāpaliek? Vai arī ja man pieredzes tajā jomā nav un es jau pēc nedēļas saprotu, ka man ne īsti patīk, ne sanāk? Mocīties? Vai sākotnēji piekrītot strādāt esmu ar asinīm parakstījusi līgumu par dvēseles pārdošanu uz mūžīgiem laikiem?

Kubiete, viss var būt. Kā jau rakstīju, nezinot situāciju, nevar spriest, vai meitene iet prom tiešām objektīvu apstākļu dēļ, vai tāpēc, ka ir vējgrābsle ;)

Un arī, nav mana darīšana. Es tik tā, tīri teorētiski spriedelēju.

Redzi varbū virsstundas nepie4mineja, varbūt neteica ka koleģi būs pretīgi. Un busim godigi lielakoties lai dabūu darbinieku visu taisnibu nekad LV nepasaka, bet piepušķo. Man ari ta bija, neteica ka TIK garas stundas, lai tikai atnaku.

PĀRBAUDES LAIKS IR ARI DARBA DEVEJAM

Distancējoties no konkrētās meitenes un viņas problēmas, iedomāsimies situāciju:

Darba devējs jau no paša sākuma potenciālo darbinieku ir objektīvi un godīgi informējis par darba apstākļiem, darba specifiku, pienākumiem un darba grūtumu. Darbinieks, to zinādams, ir piekritis strādāt par 2,99 stundā. Un tad pēc mēneša pārdomā, ka nē, tomēr negrib.

Vai šādā situācijā darba devēju īsti ir par ko vainot? Pēc likuma, protams, darbinieks var pacelt asti un aiziet, un jā, prtams, var pārmest darba devējam, kāpēc viņš nemaksā 10 eiro stundā, bet nu... īsti smuki nav. Pirms mēneša tev 2,99 derēja, šodien jau - "paverdzina par kapeikām". Tad nevajadzēja piekrist vergot.

Bet nu, atkal, situācijas dzīvē ir dažādas. Nezinot situāciju, viss pārējais ir abstrakti spriedelējumi.

un kad sapratis beidzot-PĀRBAUDES LAIKS IR ARI DARBA DEVEJAM...JA DARBA DEVEJS TO NEIZTUR adjos strada pats:D

Gurri, un kāpēc kādam būtu jāstrādā nevēlams darbs? Tas, ka Tu tādu strādā, tas nenozīmē, ka visiem tā ir jādara. :D Ja redzu, ka darba vieta ir kārtējā paverdzināšana - atā. :D

Par nostrādāto laiku alga pienākas jebkura gadījumā.

Ta ka mēs nezinam, kāpēc meitene izlēma darbu neturpināt, tad, domāju, nav īsti ko komentēt par visu pārējo.

Vispār pārbaudews laiks ir ari darba devejam! Ne tikai darbiniekam sevi japarāda, bet ari darba devejam!

Story- nu tā jau pēc manām domām ir cilvēka nekaunība, kā ar cilvēks negrib strādāt ja tā dara. (manas domas) man pēc tam nebūtu uzticība pret citiem jo nav garantija, ka viņi strādas var arī tapat izdarīt, kā citi.

Otram jau ar aizņem laiku cilvēka apmācīšana utt, jā daudzi cilvēki tēme uz augstāku algu, bet parabudes laikā visur nav uzreiz augsta samaksa, kā nekā parbaudes laiks , kur tu parādi sevi un kapēc tevi vispār jāpatur vēl darba. Un pēc parbaudes laika nu protams ir augtsāka samaksa un stundu likme un var būt arī paugstinājums amatā.

Bet dīvaini, ka vienai cilvēku grupai viss ir skaidrs par algām, gaidāmo darbu, sistēmu kopumā un tad ir otra grupa, kas īsti neko nesaprot arī pēc tam, kad darba vietas bijušas jau vairākas un sapņo par kaut kādām lielām algām bez kompetences seguma no savas puses.

Interesanti, ar ko gan šīs divas grupas atšķiras? ^_^

Kāpēc uzreiz čakarēšana? Nu kā var zināt vai darbs ir ok vai nē, ja vispār vēl neesi sācis strādāt? Cik reizes nav bijis tā, ka darba intervijā sastāsta brīnumu lietas, beigās atnāc strādāt un vispār viss ir savādāk, sākot ar reālo algu (kuru uzzini brīdī kad paraksti līgumu) beidzot ar darba vietas adresi (intervijā nosauc citu adresi, realitātē darba vieta atrodas tik tālu, ka nav vnk izdevigi braukt uz turieni katru dienu!).
Draudzenei viena firma piedāvāja darbu kā biroja administratorei, beigās izrādījās, ka jāzvana cilvēkiem un jāpiedāvā prece (telefonoperators). Vai nav forši :D

GOOLD,

Man bija uznjemuma jaapmaca darbinieks 3 dienas, ne pilnas, bet 3 dienas, katra pa 3-4 h, atkariba no taas dienas darba daudzuma. Un tad kad paiet 3 diena, vins acis saka, ka jaaa jaaa jaa stradas, lai nepienemu tikai nevuenu citu, jo vinjam tiesi vinjam vajag to darbu, tiesi vinjam vajag naudu un beigas - atsuta sms, aij man neizdevigi sanaks braukaat!!!!! Man taa 3 dienas tomer ir svarigas, man jasagatavojas tam apmacibam, man jasaplano, tas aiznem daaaaudz laika...... Tomeer....

nu bet tapēc jau ir 3 menešu pārbaudes laiks , nu ja man vajadzētu naudu un nebūtu iespēju ietu kaut par 2.5 strādāt , bet pie pirmās izdevības tītu makšķeri un nemaz nejustos vainīga :D strādāju tur kur vairāk maksā , tas taču ir tikai loģiski !

Ziniet, es karmai neticu, tomēr katrai mūsu rīcībai ir sekas, varbūt ka tagad vari čakarēt kādu, bet pienāks diena un kāds Tevi pašu izčakarēs tā ka nemetas.
Vajag domāt ko dari. Jo pat ja alga būtu 3,50 EUR, neticu, ka mazinātos čakarētāju skaits, tas ir raksturs, slikts raksturs!

tapēc ir labi, ka citos darbos ir tās apmacibas un viena diena izmēģinumā pa velti , lai saprastu vai gribi vai negribi vai patīk vai nē, bet daudzos atkal nav.