Par visu un neko.

Kursi? Iemīlēšanās? Mājdzīvnieks?

Man arī taa bija, un tad es atradu savu perfekto darbu un arii iemiilejos!! :)

Dziive sagriezaas kājaam gaidaa

Vienu laiku pirms vairāk kā gada bija tāda sajūta, ka neattīstos profesionāli, ka nekas dzīvē nemainās, jutos nomākta. Pieņēmu jaunu izaicinājumu, atvēru savu uzņēmumu un kaut gan liels darbs vēl priekšā, man ir mērķis un iedvesma kaut ko darīt. Ieteikums - izvirzīt sev kādu mērķi vienalga kādā sfērā - karjera, sports vai kas cits sev saistošs.

Biezi vien viss mainaas tiesi tad, kad Tu to vismazaak gaidi. Bet, jebkuraa gadiijumaa, nebuutu jau arii pareizi seedeet, neko nedarot un gaidiit, kad nu kaut kas manaa dziivee pamainiisies.. :) Taapeec, iesaku Tev kaut kaa nodarbinaat sevi, atrast jaunu, aizraujosu hobiju, iepaziities ar jauniem cilveekiem utt.
Godiigi sakot, man sad tad uznaak taadas nelielas depresijas, liidziigi kaa Tu teemaa aprakstiiji. Turklaat, tagad rudens, iistaakais depresiju laiks, cik noveerots :D

Sapurinies! Ieej karstā vannā, izsildies, iededz smaržīgās sveces,padzer karstu tēju un ne par ko nedomā. Palasi grāmatas, ej brīvprātīgajā darbā, kursos, viss ir Tavās rokās, lai kaut ko mainītu! :) Kad iestājas rutīna palutini sevi, dari kaut ko, ko ikdienā nemēdz darīt vai arī gluži otrādi-nedari neko un atpūties.

Darbs, kurš normāli noslogotu, prāts būtu pie darba visu laiku.

Meditēšana? Vannā tiešām var ieiet, sarkanvīnu iedzert. Grāmatu lasīšana. Uz zālīti iet, pasportot, iet skriet ārā.

Iemīlēšanās?

Iemīlēšanās noteikti ir labākās zāles, kas izvelk no rutīnas, bet to jau nevar tā uz pasūtījuma...

Iemīlēšanās, sevis izglītošana, brīvprātīgais darbs, sevis uzfrišināšana, iziešana ārā no kosmo. :D

Studēju, strādāju, mājdzīvnieks arī man ir, bet tāda sajūta, ka dzīvei nav tā dzirkstelīte, ka visu laiku notiek viens un tas pats.. Varētu jau it kā kaut kur aizbraukt, bet tomēr to skolu gribētos pabeikt.. šodien meklēju dažādus risinājumus kā tikt vaļā no šīs depresijas, aizķēros aiz work and travel USA programmas, domāju varētu sakrāt tagad naudu un vasarā braukt, tomēr diezgan nožēlojami tas, ka gaidīšu tikai līdz vasarai un ar savu depresiju cīnīšos vēl 8 mēnešus. nezinu, ko lai dara....

Varbūt tu vienkārši esi pārgurusi no savas ikdienas rutīnas-skola, darbs? ;)
Varbūt tev tiešām vajadzētu vairāk relaksēties, sevi palutināt un kādu vakaru izklaidēfies aiziet? :)

*izklaidēties

es tik gribētu piebilst, ka, piespiežot sevi braukt kaut kur ārpus valsts, cenšoties izbēgt savas esošās problēmas, dažos gadījumos var būt ne tikai lielais piedzīvojums un viss varavīksnes krāsās, bet gan tas, ka vari pēkšņi attapties ar čupu neatrisinātām problēmām, vēl lielāku vientulību, sākot sevi gruzīt par vājumu, un ilgām pēc tā, kas patiesībā tev vienmēr bija, bet, ko tu tā arī neieraudzīji.

Piekrītu, par brīvprātīgo darbu.

Lieta tāda, ka man jau nav nekādu neatrisinātu problēmu, vienkārši apnikusi tā vienveidība. it kā viss man ir, bet tomēr sajūta, ka kaut kā pietrūkst.. :)

Dzīvē ir visādi posmi.
Tagad Tev ir šāds, bet būs citi.

Dažkārt es priecātos par vienveidīgumu, jo pagaidām visa ir par daudz..