Mani ļoti reti grūsta.
Parasti iekāpju autobusā, nosēžos kādā vietā (parasti priekšā aiz šofera) un uzlieku mūziku austiņās. Neviens nekad nav traucējis, izņemot vienu reizi, kad iekāpa tantiņa, kurai bija invaliditāte un viņa palūdza mani apsēsties, bet citādi nē.
Kaitina, ja viena tantiņa stāv kājās, bet citas tikai tev burkšķ virsū: ''mūsdienu jaunatne'' ; ''meitenīt, palaid kundzīti apsēsties'' ; ''kas tu neredzi, ka vecs cilvēks stāv kājās?'' utt. , tad gan nikna palieku, jo, ja reiz viņai tik grūti, pati var pārspļaut teikumu pār lūpām, lai palaižu.
Grūtniecēm gan vienmēr piedāvāju vietu!