Eh...es arī pasūdzēšos, šoreiz gan ne no īstā profila,lai kādreiz kāds citā diskusijā necenšas to atgādināt! :( Uzreiz atvainojos par kļūdām, tās man pašlaik vismazāk prātā...
Esmu ar draugu uz šķiršanās robežas, gribas vnk raudāt, it kā abi negribam šķirties, bet negribam arī to dzīvi kāda mums ir, vēl priekšā izrunāšanās, jo pašlaik runajām tik pa telefonu, un tad arī izspiedu visu no vinja, teikt gan negribēja visu, jo gribējai zrunāties ar mani dzīvajā, bet es jau gribēju zināt visu....Pats pateica, ka šķirties negrib, bet ta isti dzivot ari kopā nē, jo ir garlaicīga ta dzive mums. Saptotu ka mūsu kluda ir, ka neesam izrunajusies ta kartigi, kad vajadzeja....tagad kad satiksu jārunā, gribu zināt, vai tiešām negrib škirties, ja tā td teiksu, ka jamegina vel, bet ja nav parliecibas, tad jau laikam labak skirties, bet tas paslaik man liek vnk skurinaties...jutos vnk sagrauta...vienu bridi ir labi..otra jau raudu...censos vislaik sevi nodarbinat..bet kaut ka tas neliidz ari. Esam kopā gandriz tris gadus, studiju laika dzivojam kopa kojas, tagad prakses laika esam skirti...:(:(:(