Kā man besī ārā vīrieši, kas grib visu konkretizēt. Kāpēc nevar vienkārši pats pieņemt lēmumu un pasniegt to sievietei. Un sieviete būs ar to laimīga. Sieviete vienkārši dos mājienu, bet vīrietim pašam tālāk ir jādomā.
Piemēram, sieviete saka - nopērc man kaut ko garšīgu.
Tūlīt seko - ko tieši?
Kaut ko, kas man garšo.
Ko tieši?
Redzot izmisumu vīrieša sejā, seko - labi, saldējumu.
Vīrietim ar to nepietiek. Viņš aiziet uz veikalu un no tā zvana - kādu saldējumu?
Ak jel - domā sieviete...
Nu kādu?
Šokolādes.
Bet te ri dažādi šokolādes saldējumu, tāds, tāds un tāds.
Viss, nepērc neko!
Nu bāc, ja man viss ir jānosauc līdz detaļai, tad es pati arī tikpat labi varu aiziet uz veikalu un nopirkt to ekselences šokolādes saldējumu ar šokolādes gabaliņiem. Bet es jau gribu, lai vīrietis mani iepriecina.
Vai arī ja saku - iepriecini mani šovakar.
Tad, vīrieti, ņem savās rokās lēmumu un izdomā, kā iepriecināt. Nevis izprašņā sievieti - ko tu vēlies, kā tieši, cikos un kur. Nu tak pārsteiguma moments ir nulle.
Jums arī šādi notiek?