haha, diezgan smieklīgi šī diskusija izvēršas.
Piedodied, bet no dažiem komentāriem varu secināt, ka man ir mazāk problēmu, kompleksu utt nekā dažai no jums. Izteikt viedokli ir labi, bet apgalvot, ka ir tā, kā sakat un nekā citādāk, ir smieklīgi. Labi, ka mani tas neaizskar, citādi nezinu, ko sev jau būtu nodarījusi.
Tāpēc jau tā pasaule tik interesanti, ka mēs, cilveki, esam tik dažādi savos uzskatos, darbībās, viedokļos. Bet galvenais, manuprāt, ir neuzspiest citam zīmogu uz pieres- tu esi tāds, šitāds. Bet gan diskutēt :)
Un par tiem četriem gadiem- es vēl nevienā brīdī neesmu reāli gaidījusi, kad mani bildinās un par to raudājusi spilvenā. Es pat nezinu, ko es darītu, ja viņš rīt atnāktu un mani bildinātu. Man ir svarīgi tas, ka redzu, kā viņš cīnās, lai izsistos uz augšu, labāk pelnītu, būtu vienkārši labāks un mēs spētu kaut vai tās pašas kāzas noorganizēt tā, lai nav jāknapinās. Jā, ja man tagad būtu 30, ar pusi būtu kopā 4 gadus un viņš mani nebildinātu, iespējams, attiecības uzskatītu par neperspektīvam. Bet nav man pašai plānā precēties ne šogad, ne nākošgad, lai gan neesmu no meitenēm, kam precēties vispār negribas. Gribēsies tad, kad pienāks mans laiks.