Sveikas. Ļoti gribu dzirdēt citu meiteņu viedokli par situāciju. Tātad, mans draugs šodien ar ģimeni aizbrauca ekskursijā uz ārzemēm uz nedēļu. Brauc ar savu ģimenes auto, kas ir 5vietīgs, bet liels. Tas par ko es domāju- viņš un viņa ģimene mani nekad neņem līdz. Šoreiz caur puķēm pati uzprasījos. Īsti brīva šī nedēļa gan nav, darbs un tā, bet šoreiz es uzprasījos īsti ne tādēļ, ka būtu iespēja braukt līdz, bet gan tādēļ, lai saprastu, kāpēc mani neņem līdz :D atbilde- ģimenes brauciens. Viņi ir 4 cilvēki ģimenē un it kā parasti es saprotu, ka – 5 cilv (ja brauktu es) mašīnā nav ērtākais risinājums tālos braucienos, bet šoreiz viņi aizbrauca trijatā (ceturtais ģimenes loceklis netika). Vēl attaisnojums- parasti tālajos braucienos viņi kko lielu nopērk (ta kko jaunu no sadzīves tehnikas, ta pavisam lielo tv). Es nesaprotu....Ar draugu esmu kopā 4 gadus, pašlaik, šeit neiztirzājamu apstākļu dēļ, gan nedzīvojam kopā. Bet attiecības mums ir labas, mīļas. Ar vecākiem arī saprotos labi. Lai gan pie viņa palieku pa nakti TIKAI TAD, kad vecāku nav mājās, nekad neesmu palikusi, kad vecāki ir (dzīvoklis nav tik liels, vecākiem vajag privāto telpu utt..), bet vecāki bieži nav mājās, daudz braukā apkārt. Skatos, kā citas meitenes, kuras ar saviem puišiem kopā pusgadu, parasti ņem līdz visos tālajos braucienos, un domāju, ko esmu izdarījusi ne tā. Vai arī tiešām ne manī vaina?
Kā jūs justos šādā situācijā? Vai kādai no jums ir līdzīgi? Kā rīkotos? Apvainotos/ pieņemtu?
139
