ooo, šī tēma man patīk :D
Vīram jau labu laiku teicu, ka vēlos mājdzīvnieku- kaķīti, sunim neesmu gatava, viņš bija kategoriski pret, viens no argumentiem, un diezgan loģisks, ka nedzīvojām savā dzīvoklī, bet vēlme jau nepārgāja...
Kad sākām kārtot formalitātes sava dzīvokļa iegādei, tad vēlreiz ieminējos par kaķēnu, un nu viņš vairs nebija tik kategorisks, tad nu sāku meklēt i-netā sludinājumus, vēlējos parasto kaķīti,vīrs bija pret :D Teica, ja ņemam, tad ņemam kādu šķirnes kaķi, tā nu pasērfojot i-netā atradām sev piemērotu kaķa šķirni- Meinkūnu. Kā reiz, bija arī ļoti labs piedāvājums, lai gan bez ciltsrakstiem, jo tētis bija jaukts ar persieti, bet priekš mums gana labs, lai iegādātos mazo brīnumiņu. Mums nosacījumi bija, lai saprotas ar maziem bērniem, protams, vizuālais, lai būtu draudzīgs un runātīgs.
Tagad abi esam ļooti apmierināti ar mūsu izvēli. Pilntiesīgs mūsu ģimenes loceklis. Tik mīļu kaķi neesmu nevienam redzējusi. Ikdiena nudien nebūtu tik raiba, ja nebūtu mūsu mazais Teo. (l) Mums ir superkaķis :D