Par kāzām

Aaa, nu skaidrs :) Noteikti paspēsiet noorganizēt foršas kāzas, mēs sākumā arī domājām uz nākošo gadu, bet beigās izdomājām, ka gribas ātrāk. Tāpat biju arī palaidusi tava bildinājuma faktu garām :)

Es patiesībā arī nesaprotu, ne tikai kā var negribēt slēgt laulību, bet arī kā var negribēt pašas kāzas, nu ceremoniju un svinības, kā var negribēt to smuko kleitu, dejas..Es gan jau nevaru sagaidīt. Kad uzmērīju pirmo kāzu kleitu, gandrīz apraudājos. Laikam esmu pārlieku emocionāla, zinu, ka reizēm dzīve man nemaz tas nenoder un labprāt gribētos vienaldzīgāku attieksmi pret visu :) Bet no otras puses man patīk ik pa laikam, kad uznāk tās emocijas ( ne tikai kāzu sakarā, bet vispār, kaut vai panākumi darbā ), tad es izjūtu tādu iekšēji lielu laimi, ko vēl pastiprina tās trakās emocijas , bet man ir jautri ar sevi un labi :D Tajos mirkļos nemaz negribētos būt bezemociju cilvēkam.

Kura grib tā vienkārši - aiziet salaulāties?

kā var negribēt pašas kāzas, nu ceremoniju un svinības, kā var negribēt to smuko kleitu, dejas

Es negribēju. Un negribu.
Man laulība ir savienība starp mani un vīrieti nevis ballīte visas nakts garumā. Mīlestības svētkus es svinu 14. februārī... Mana savienība ar vīrieti ir savienība... Burtiski, starp mani un viņu. Tā nav īpaša diena nevienam izņemot mūs abus. Un par kādu īpašo dienu mēs vispār runājam?

Būtībā - pēc rakstītā, Kampanella, man šķiet Tev nopietni būtu jāpārdomā kārtīgi kādi ir Tavi motīvi precoties. Tu ej pretrunās. Sākumā Tu dzenies pēc bildinājuma, tad dzenies pēc lielām kāzām (nu, ballīte un tā) un kas ir pēc tam? Kas seko pēc tā? Ballīte aizies un atmiņas paliks tikai fotogrāfijās. Sāksies laulāto problēmas un Tu sev sēdēsi un vaicāsi - vai tāda ir visu laulāto dzīve vai tikai mana? Un es Tev teikšu tā - tāda ir tikai Tava. Jo Tev kāzas ir tikai citiem, nevis Jums abiem. Tev tas ir statuss citu acīm - lai visi redz, ka es precos - lai visi redz, ka mēs mīlam... Bet dzīvē tā tas nenotiek. Tu dzenies pēc citu atzinības un apbrīnas nevis pēc sava vīrieša.
Nē, es noteikti kļūdos un Tev tas ir tikai Tev, bet tikai Tev neder bez 100 liekiem acu pāriem. :D

Laulība nav balta kleita, milzīgas kāzas un simts viesi. Lai uzsprāgst Jūsu ziepju burbulis - laulība mūsdienās ir oficiāla, tikai valsts priekšā (dzimtsarakstu nodaļā), laulība tiek slēgta tikai starp Tevi un vīrieti, laulības vērtība ir tieši tik daudz cik papīros pie šķiršānās. BEIDZIET DZĪVOT VIDUSLAIKOS.

Mūsdienās VAR neprecēties (bez ģīboņiem, meitenes; bez ģīboņiem). Un ir normāli mīlēt bez laulības. Ir normāli iet līdzi laikam un pieņemt faktu, ka viss pārējais ir pompozitāte. :D

Es negribēju. Un negribu.
Lielas kāzas. :D
Gribēju vienkārši salaulāties. Un to aŗī dabūju.

Stellaglmr, neredzu, kur es nonāku pretrunās. Man nebūs milzu kāzas ar 100 viesiem. Man primārais ir pašas laulības noslēgšana. Sākumā bijām domājuši nesvinēt vispār, bet beigās savā ziņā vecāki pierunāja un kad ieiet tajā kāzu plānošanas procesā, tad sāc saprast, cik tas viss ir skaisti patiesībā. Un nē, man pēc kāzām nebūs smaga depresija, ka ballīte ir galā. Es vispār neesmu ballīšu cilvēks. Man tā būs kopā būšana ar maniem mīļajiem manā skaistajā dienā (l) un tas, ka būs kleita un dejas nenozīmē, ka man svarīgākais ir ballīte. Visi te iet galējībās, tāds vidusceļs laikam dzīvē nepastāv :D
Vai nu svini tikai divatā / ar lieciniekiem , vai arī tu dzenies pēc apkārtējo apbrīnas, diezgan dīvaina domāšana.

Nu, vismazāk es saprotu sievietes, kas sapņo par kāzām kā balli. Smuku kleitu var uzvilkt arī ikdienā vai jebkuros svētkos. Padejot arī var jebkurā ballē. Gribas būt uzmanības centrā? To var panākt arī citos veidos. Līgava nav nekāda princese, bet gan sieviete, kas noslēdz juridisku aktu ar savu līgavaini. Nezinu, no kurienes meitenēm šie sapņi, no seriāliem, vai?
Lielā mērā piekrītu stellaglmr.

Un, jā, tas gatavošanās process tomēr baida visvairāk. Skraidīt apkārt, visu ko organizēt, meklēt kleitas, frizierus utt...

++ stellaglmr

Jā, mēs vienkārši salaulājāmies, jo tāda bija abu vēlme. Man bija balta kleita, pušķis. Un gredzeni - vienkārši nopirkti veikalā.
Nebija ne kūkas par pārsimts eiro, ne visu citu lietu par ko te meitenes iztērē milzu naudu. Jā, to var darīt, bet tad nevajag čīkstēt, cik tas ir dārgi, cik nervus prasa, ka vīrietim tas nav tik svarīgi utt.
Tā man žēl 1 paziņas, kas jau pusgadu iepriekš elsa un pūta, plānojot kāzas, katru dienu jāklausās čīkstēšana. Pilnīgi reizēm gribējās vaicāt - vai tiešām jāprecas, ja tas rada tik daudz neērtību - naudas resursus, laika resursu, nogurumu utt.

Un to visu jau vajag tāpēc, ka tā tagad ir pieņemts. Ja Tev ir bijis savādāk, tad Tu esi jocīgs.

Vai es tagad darītu kaut kā savādāk - nē, jo tā bija diena mums, nevis citiem. Es biju laimīga, ka man nebija jālauza galva, vai viss būs, kā plānots, vai viesi būs apmierināti, vai nenovītīs kāda puķe dekorācijās.
Tam taču nav nozīmes. Svarīgs ir tikai solījums, ko devām viens otram un vēl, tas, ka arī oficiāli esam vīrs un sieva.

:D jo tālāk , jo trakāk. ja tu gribi pavadīt savu kāzu dienu ( kas ir tikai juridisks akts, ak šausmas, kā tas izklausās ), ar saviem tuvajiem un mīļajiem, padejot un uzvilkt kāzu kleitu, kas būsim godīgi, neizskatās gluži tāpat, kā jebkura cita kleita, tad tam visam iemesls ir uzmanības trūkums, you made my day :D :D

kampanella, tev ir acīmredzams USD, narcisisms un lielīšanās. Visur Tu stāsti, cik viss ir ideāli un būs vēl perfektāk. Tā dara cilvēki, kas vēlas slēpt kādus zemūdens akmeņus. Nav jums perfektās attiecībās, ja šķīries. Liekas, ka tas bildinājums tev ir kā tāds - še ņem, sieviete, priecājies un apklusti vienreiz. :D

Bante, es nekur neesmu neko tādu teikusi. Līdz perfektām kāzām un attiecībām man tālu. Kādas perfektas kāzas? Man viss notiek pēdējā brīdī, pat kleitas vēl nav :D

Par to bildinājumu gan nevaru piekrist, jo neko tādu nebiju pieprasījusi, tā bija vīrieša iniciatīva.

Draugos klīst teksts "Mūsdienās nevienu nepārsteigsi ar šikām kāzām, pārsteidz ar ilgu un laimīgu laulību". Ne jau kāzās ir tas sāls, bet gan laulībā. Man laulība ir kas vairāk par papīra gabalu un juridisku statusu.

Lasot šo diksusiju, man sāk likties, ka tiek mēģināts parādīt savu pārākumu, līdzko sagaidīts bildinājums un kāzas.

Un kāpēc bildinājumam ir jābūt sagaidītam? Kas ir slikts, ja pāris vienojas, ka precēsies, jo tā kā būtu laiks?

Draugos klīst teksts "Mūsdienās nevienu nepārsteigsi ar šikām kāzām, pārsteidz ar ilgu un laimīgu laulību". Ne jau kāzās ir tas sāls, bet gan laulībā. Man laulība ir kas vairāk par papīra gabalu un juridisku statusu.

+++ labi uzrakstīts

Annie, nav ne jausmas par kādu pārākumu tu runā. Es vienkārši esmu vecmodīga un uzskatu, ka tam jānāk no vīrieša, tāpat kā, es nekad nelūgtu uz deju vīrieti, uz randiņu utt. Tajās lietās, manuprāt, pirmais solis jāsper vīrietim. Bet es nenosodu tos, kas vienkārši sarunā, ka vēlas precēties, man nešķiet tik būtisks tas saderināšanās gredzens, bet pats fakts, ka vīrietis sper to pirmo soli.

Kampanella, tu tiešām esi pārņemta ar savām kāzām.

Selīna, var jau būt, bet tas vai tad ir slikti? Es vienkārši nositu laiku darbā un labāk parunāju par dziļākām tēmām, kas man tagad ir saistošākas, un uzkavējos šajā diskusijā , nevis komentēju par melno mēli, žaketēm no ebay, matu krāsu, lietus sandalēm vai citiem sviestiem. Katram savs :)

Man tā būs kopā būšana ar maniem mīļajiem manā skaistajā dienā

Normāli šī diena asociējas nevis ar visu famīliju zem viena jumta, bet ar iekšējo satraukumu par skatīšanos acīs savam vīram pie "jā" vai "nē" teikšanas. :D
Tu pazaudē savu vīru Jūsu kāzu dienā. Uz visa Tā fona viņam zūd vērtība. Pirmā kļūda un jau pašā saknē. :D

ā, un vēl - Kampanella - saderināšanās brīdis sākas brīdī, kad dzimtsarakstu nodaļā iesniegts laulību pieteikuma papīrs. Ģībsti - es ķeršu!

savu kāzu dienu ( kas ir tikai juridisks akts, ak šausmas, kā tas izklausās ),

Izklausās tieši tik reāli, cik reāli tas ir.

Kas tieši ir negatīvs tajā, ka savā kāzu dienā vēlos skaistu ballīti ar saviem mīļajiem cilvēkiem, vēlos skaisti saģērbties un pavadīt burvīgi šo dienu, kurā kļūstu par sava mīļotā sievu???
Es piemēram, nevēlos bezpersonisku pantu kaut kādā zagsā, ko nolasa garlaikota bāba un kur pēc tam pie durvīm visi aizbāž aiz vaiga izdalīto pīrāgu, kāds, paralēli pīrāgam uztaisa kaut kādas paviršas bildes pie durvīm un es skaitos precējusies.
Ja kādai tas ir ideāls variants - lūdzu, bet kāpēc pārējās, kas nevēlas šādu variantu uzreiz tiek pasludinātas par izrādīties gribētājām, kurām kāzas ir tikai priekš citiem utt. It kā nevarētu skaistus svētkus savienot ar faktu, ka tā ir svarīgākā diena tikai šiem 2 cilvēkiem? Kas tik briesmīgi slikts ir tajos skaistajos svētkos kopā ar ģimeni?

Tu pazaudē savu vīru Jūsu kāzu dienā. Uz visa Tā fona viņam zūd vērtība.

Nu šitam gan es nepiekrītu. Mīļo un tuvo cilvēku prieks vēl tūkstoškārt pastiprina visas sajūtas. Ieraudzīt prieka un aizkustinājuma asaras mammas acīs vai omes laimīgo smaidu.... Bet jā - tā ir diena tikai mums diviem, kur pārējie ir tikai dziļas mīlestības liecinieki. Un nē, man nebija lielas un pompozas kāzas, bet tās tapat bija priekš mums ideālas. Un es tās nevarēju iedomāties bez mīļajiem cilvēkiem mums blakus.