1. Pēdējā laikā 2, draudzenes precējās. Bērnībā, protams, vairākās, neskaitu.
3. Izlaižu 2., sākšu ar šo. Bildināja pēc pusgada, kāzas vēl pēc 3 mēnešiem. Un man jau bija 25, tākā domāju-ko man zaudēt, pati jutos pašpietiekama un man viss bija uz to brīdi, un neko negaidīju ne no viena, vienkārśi- kāpēc ne:D Romantiski, vaine. Turklāt es jau biju spērusi lielu soli, pametusi visu un pārcēlusies uz citu valsti ar dažiem koferiem vien, tad ko man bija zaudēt. Turklāt tas man deva sava veida garantiju un drošības sajūtu, ka viņš to domā nopietni, ka mēs būsim kopā, nevis tikai tā padraudzēsimies un tad jau redzēs. Daudz lielāks svars bija kopīgam bērnam, apprecēšanos neuztvēru tik nopietni, jā, saites, bet ne nesalaužamas.