Par kāzām

1. ) esmu bijusi tikai vienās, un tās pašas neatceros ( biju pārāk maza ) :D
2. ) kāzas ir kā solījums mūsu turpmākai nākotnei un tikai loģisks turpinājums pēc civillaulības dzīves :D
3. ) gaidīt varu ilgi, bet ar mēru... ganjav mums katrai pienāks bildinājuma diena no īsta vīrieša :)

Parasti kur lasu tavus komentarus,

nu, parādi, kur tas PARASTI notiek.

Esmu bijusi 5 kāzās + savējās. Bijām pazīstami septiņus gadus, no tiem piecus gadus kopdzīvē, kad izlēmām salaulāties. Nekādu romantisku tamborējumu par to, ko man nozīmē kāzas, man nav. Šķita loģisks solis to beidzot izdarīt. Joprojām uzskatu, ka visaugstākais mīlestības apliecinājums un vislielākās saistības uz mūžu mums abiem ir kopīgs bērns, nevis kāzas:)

1. Manuprāt, ka 5.
2. Laikam jau mīlestības apliecinājums, bet tikai tad, ja to dara Dieva priekšā, tas ir mans viedoklis.
3. Precīzi nemāku teikt, bet, manuprāt, ja pāris jau 5 gadus ir kopā, neseko ne bildinājums, ne domas par bērniem, tad kkas ir jāapdomā, bet cilvēki jau ir dažādi un ne visiem tas ir svarīgi.


Piekrītu, ka daudzi neprecās dēļ naudas. Arī es ar draugu labprāt tagad un tūlīt un jau pirms gada apprecētos, BET nu nav mums lieka tūkstoša vai pat vairāk. Šobrīd jau arī it kā sākam sliekties uz to pusi, ka gandrīz tikai ar vecākiem, bet galvenais lai baznīcā. Es uzskata, ka, ja sola mīlestību, tad dara to baznīcā, nevis vienkārši zagsā, nu jau arī draugs sāk tam piekrist. Neesmu vispār dievticīga utml, bet man tas ir svarīgi. Un vispār es uzskata, ka tās lielās kāzas, jau ap 70 + cilvēkiem ir vnk izrādīšanās draugiem. Nu kas tad tas vairs par pasākumu, kāzinieki pārguruši,Tu pat īsti ar katru aprunājies neesi, vismaz 20% satiec varbūt 3 reizi utt. Galvenais, lai Tv ir vislielākās kāzas savā draugu lokā. Bet, es domāju, ka mainītu viedokli, ja spētu to summu pat pa 3 mēnešiem iekrāt, lai šādu pasākumu sarīkotu, bet krāt gadiem, lai tikai mani draugi (pārsvarā "pazinas") pieēstos un piedzertos krātu gadiem naudu, nu nē, tas nav man, labāk es nopirktu jaunu mašīnu par to :D

Esmu bijusi kadas 3 kazas, visas bija savadakas un ljoti skaistas... Pat no vienam neesmu redzejusi bildes, bet nu gan jau :)!
Mans virietis visu laiku saka- precamies, precamies, bet ehh... Esmu tik slinka uz to.. Ipashi, kad tagad gaidu mazu, liekas tas viss tik sarezhgjiti - viss jasaplano, nav skaidrs kadas kazas gribas un kur, pagaidam man ir labi, jutos ta pat kaa sieva un kazas varbut pec 2 gadiem:)

Bet man ir milzigs prieks par visaam pazinjaam un draugiem, kuri uzriko skaistas kazas! Malachi:)

klusums, es arī it kā neesmu baigi ticīga, bet domāju tāpat kā tu par mīlestības apliecināšanu.

Bet par tām lielajām kāzām nepiekrītu, ne visi aicina tikai lai izrādītos. Citiem vienkārši ir liels draugu/ radu loks. Es gan sākumā arī domāju, ka negribu to visu balli, bet pēc tam izdomāju, ka kad tad vēl visiem sanākt kopā , ja ne kāzās. Man gan nebūs lielas kāzas, tikai tuvākie draugi un radi, bet nav jau nekad laiks sanākt kopā visiem un pabūt, tāpēc tomēr gribās to ballīti :) Un es to neuztveru kā lieku naudas izdošanu.

1) 5
2) Kāzas ir mīlestības apliecinājums.
3) Nelieku uz to tik lielas cerības, lai izdomātu aptuvenos laikus, bet vēlams pirms bērniem un ne 10 gadus pirms pašas precēšanās.

Teikt, ka jāprecas, jo neatzīst ārlaulības bērnus ir dikti liekulīgi tomēr. Jo galu galā pēc baznīcas dogmām arī dzīvošana un sekss līdz kāzām ir pilnīgi nepieņemami. Vispirms apprecas un tad dzīvo kopā. Ja reiz ievērot, tad varbūt godīgi līdz galam? Citādi sanāk, ka mēs paņemam tikai to, kas pašam ir izdevīgi. Jo, kamēr neesi sieva, tikmēr esi tikai piegulētāja. Draudzene ir tikai nesenajos laikos ieviestais statuss.

Bet tā jau ir, ka cilvēkiem ir dubulta morāle. Te man ienāca prātā viena kursabiedrene, kas nievājoši izteicās par to, ka tai Princeses šovā uzvarēja sieviete ar bērnu - ka viņa nevarot būt princese, jo viņai esot ātrlaulības bērns. Bet tai pat laikā pati dzīvoja kādus 10 gadus ar draugu ar visām no tā izrietošām lietām, bērnu gan nebija. Kāpēc tad tā meitene ar bērnu varētu būt sliktāka?

1. Laikam bērnībā 1x esmu bijusi, bet neko no tām neatceros
2. Stabilitāte, nopietns turpinājums, kopīga nākotne, ģimene.. Tas noteikti ir tas, ko es vēlos un par ko sapņoju! :)
3. Nav nozīmes, cik ilgi es varētu gaidīt, bet gan, ka vispār šis cilvēks vēlētos ar mani spert nākamo soli un to izrādītu. Ja es justu, ka bildinājumu nesaņemšu un precēt mani nevēlas, tad es aizietu, jo man tas ir svarīgi..
Es vēlos zināt, ka šis cilvēks mani pavisam nopietni arī nākotnē vēlas rezēt savā dzīvē un veidot nopietnu savienību

Esmu bijusi trijās.
Uzskatu, ka kāzām jāseko nopietnam turpinājumam.
Par bildinājumu nezinu- nu ilgāk par kādiem 7 gadiem laikam gaidīt negribētos.

P.S. Un es arī saprotu finansiālo aspektu kā argumentu - mums nebija balles/viesu nama/klātu galdu/muzikantu utt., bet viss kopā tāpat izmaksāja vismaz 1000 eur. Mēs visus izdevumus sarakstījām excelī, bet es tik un tā nesaprotu, kur tas tūkstotis palika :D

Jo galu galā pēc baznīcas dogmām arī dzīvošana un sekss līdz kāzām ir pilnīgi nepieņemami.

Arvien biežāk saskaros ar jauniem, mūsdienīgiem mācītājiem. Nē, viņi nesludina, ka tas ir nenormāli forši un galvu par to arī nevienam neglauda, bet viņi saprot, ka sekss pirms kāzām ir vairums pāru.
Man ir draudzene, kas apgalvo, ka, ja paliktu stāvoklī, noteikti neprecētos, jo bērns nav iemesls tādam solim. Es saprastu, ja pāris ir ļoti mazu laiku kopā, nav pieslīpējušies viens otram, turpina iepazīt, bet, ja to pasaka pāris, kurš kopā jau ir n-tos gadus, tad nu nezinu, man tas liekas nedaudz dīvaini. Tie, protams, ir mani putni, bet es noteikti negribētu, lai mans bērns dzimst ārlaulībā. Nekas traģisks, ja tā atgadītos, bet tomēr.

Protams, arī mācītājiem nākas pielāgoties mūsdienām :D

Annie, gribu darīt zināmu, ka bieži vien sievietes grib saņemt bildinājumu un kāzas pirms bērniem, lai gluži vienkārši bērns nebūtu iemesls kāpēc kāds tevi tagad un ne iepriekš grib apprecēt.

Annie, 99% aprecās jau, kad ir gulējuši pirms kāzām ar savu partneri, Tu precējies nevainīga un tā noteikti nav norma, kāda vēl pielāgošanās. :D Priecājies, ka tavs vīrs tik ilgi cietās, ir nu gan pacietība vīrietim, cits tevi būtu pametis par tielēšanos dēļ muļķīgiem aizspriedumiem.

Kāpēc Tu man dari to zināmu? Man pilnīgi vienalga, kā katra te dara. Es tikai saku, ka nevajag liekuļot un teikt, ka citi dzīvo nepareizāk, jo dara to savādāk.

Es to daru zināmu, jo, manuprāt, tu filozofē par baznīcu un Dievu, neapzinoties ko īstenībā mūsdienu sievietes domā ar precēšanos pirms bērniem! :)

Vispār žēl, ka mūsdienās laulības noslēgšana un ģimene vairs nav nekas svēts un pats par sevi saprotams, bet tikai baļļuks ar lielu naudas tērēšanu un izrīšanos.

Man atkal ir ļoti žēl, ka mūsdienās daļas cilvēku uztverē maģiski par ģimeni kļūst tikai tad, kad bijušas kāzas. Apmēram tā: ja bijāt kopā 10 gadus pirms kāzām, tad nebijāt ģimene, bet kā zelta riņķis pirkstā, tā maģiski uzreiz esat ģimene.
It kā pāris, kuram ir bērni nevarētu būt ģimene bez kāzām. Tāpat viņi mīl viens otru, savus bērnus, rūpējas viens par otru, par bērniem, ir uzticīgi utt. Bet ja nav riņķis pirkstā - tātad, netur ģimeni par svētu.
Esmu redzējusi tādas neprecētās ģimenes, kuras ir daudz harmoniskākas bez sava viena uzvārda, nekā tās, kam ir viens uzvārds, riņķi pirkstos, bet vecākiem katram sava dzīve un bērni tam pa vidu.
Manuprāt, cieņai, mīlestībai, kopīgām vērtībām un kopīgam pavardam ir mazs sakars ar kāzām.
Ja mums ar vīrieti šobrīd būtu bērns, es tāpat mūs uzskatītu par vienu ģimeni un man vienalga, ka neesam precēti. Manā uztverē kāzas ir tikai party(neesmu reliģiska).

Ļoti trāpīgi teikts, Jasmin! Pat mani neprecētie vecāki nesen tika ielūgti uz sudrabkāzu svinībām. Lielākajai daļai viesu šis pasākums smieklus izraisīja, zinot šīs ģimenes svētās laulības dzīves scenāriju.

1. 6 kāzas, drīz vēl būs pašai savas (l)
2. Viens uzvārds, bērni (jā, atzīstu bērnus laulībā), solījums sev un otram visu klātesošo priekšā cīnīties un būt kopā. Manuprāt, tas ir jauns pakāpiens attiecībā. Turklāt no laulības aiziet ir nedaudz grūtāk :D
3. Nebija ilgi. Gads ar mazu astīti.