Pirmā reize

Sauciet mani par ciniķi, bet es īsti nesaprotu to ieciklēšanos uz pirmo reizi un nevainības zaudēšanu. Nekā patīkama lielākajā daļā gadījumu tur nav. Par pirmo reizi es labāk uzskatu to īsto reizi, kad gūsti debešķīgu baudu mīlējoties ar vīrieti, kuru mīli. Kad divu cilvēku savienība ir ne tikai fiziska, bet arī garīga. Lieliski, ja tas tiešām notiek jau pirmajā reizē, piem., kāzu naktī vai pēc ilgākas kopābūšanas.

Neons, cik tad ilgi mīļotajam un tev nācās gaidīt, ja jau kāzu naktī?

Bet apbrīnojami.. Ja man būtu otra iespēja, tad arī gaidītu līdz kāzu naktij, lai gan pašlaik neko nenožēloju :)

Man sāpēja ļoti, tāpēc kāzu naktī nekas nesanāca. Nabaga vīram nācās gaidīt vēl kādus 2 mēnešus, kamēr izmocījām to lietu.
Jo man pēc tam bija lielas bailes no sāpēm, nevarēju ilgi saņemties izdarīt to lietu līdz galam.
Jācer, ka bērnus dzemdēt būs vieglāk :D

Nē, īsti nemīlēju un tagad domāju, ka varēju taču vēl kādus gadus pagaidīt, bet kas izdarīts, izdarīts. Katrā ziņā pirmā reize nebija nekas patīkams, labākās nāca pēc tam.

Jācer, ka bērnus dzemdēt būs vieglāk

diemžēl nebūs....
Man žēl sievietes, kurām pirmā reize ir sāpīga - pat ar mīlamu partneri - kā tas var būt? To es nesaprotu.... :( Vai tad Tu nemaz viņu negribēji? Nebiji nogaidījusies..?

Ļoti nožēloju savu pirmo reizi ar to cilvēku.
Kaut es vispār viņu nebūtu satikusi.. Biju tik stulba, ka klausījos viņā. Es viņu nemīlēju. Viņš mani pierunāja. Es, kā jau teicu, bija bezgala stulba un ar laiku piekritu. ĻOTI sāpēja. Par asinīm neatceros.

royally, ja tu uzdod tādu jautājumu, tātad neesi pārliecināta par to, vai gribi nevainību zaudēt ar to puisi. Pretējā gadījumā tu vienkārši sajustu, ka tas ir Tas cilvēks un daudz neprātotu..
es tev nevaru kratīt ar pirkstu un teikt dari tā vai šitā, jo gan jau pati sajūti, kāda ir tava atbilde. Bet šai pasaulē zinu, ka var samulst, ja apkārt tiek slavināts seksa kults un patiesa intimitāte starp diviem cilvēkiem tiek aizmirsta un notrulināta..
Atceries, ka tava nevainība ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs un tu cilvēku, ar kuru 1.reizi būsi kopā, atcerēsies uz mūžu.
Vai tu šo puisi atcerēsies ar siltumu sirdī arī pēc jūsu pirmās nākts un pēc daudziem gadiem..?)

Man pašai pirms Tā cilvēka bija vairākas iespējas. Pat prāts teica, ka šis tak būtu labs variants, kāpēc tad nepārguli? Bet es klausīju intuīciju un visu sapratu, kad satiku Viņu.)

Viņš mīlēja mani. :) Tāpēc es jutos droši un uzticēju viņam sevi.

Man arī nav sapņu stāsts. :D Nemīlēju, vienkārši pāris reizes satikāmies un tas notika. Zināju, ka viņš iet ar citām meitenēm, bet tad man bija tas vecums, kad viss bija rozā un likās, ka visi tā dara. :D Bet arī nenožēloju, kas izdarīts izdarīts.

Agate nu pirmajā reizē es domāju tur nav nekāda sakara ar gribēšanu vai mīlēšanu... Sāp jau ne jau tāpēc, ka negrib vai nemīl... lai kā būtu gatava, sāp visām... (nu ar pāris izņēmumiem protams)

Ha, ha! Sasmējos par meiteņu izglītotību jaunavības plēves jautājumos. Mīts. ha ha ;)

Par jautājumu: pirmā reize bija ar tā laika lielo mīlestību/ieķeršanos, taču nekas nav mūžīgs. :) Un pirmajā reizē ne uz kādu baigo baudu gan vari necerēt.

GentleTouch, sev atbildot uz Tevis uzdotajiem jautājumiem saprotu, ka man vēl labāk pagaidīt, līdz tiešām būs vērts to darīt, nevis tagad, skatoties uz to, kāda man šobrīd ir situācija..

Parasti uzdod labu jautājumu, vai tu precētu šo cilvēku, ja nē, tad nav jēga un meklēt ar to kuru precētu un gaidītu līdz kāzām. Vienkārša loģika, es atbalstu tikumību.

Es kādu mēnesi nevarēju saņemties un savam puisim pateikt, ka esmu nevainīga.
Man bija 19, viņam 24. :)
Biju pāruzbudināta un tik ilgi un ļoti viņu gribēju, ka bija vienalga par sāpēm.
Bija viena asins pilīte un tas arī viss..
Bet pirmajā reizē viņam tā arī nesanāca ieiet līdz galam.. Es biju pārāk šaura un neļāvos :D
Sanāca tikai ar kādu 3 vai 4 reizi ..
Nezinu kā citām, bet, manuprāt, to vieglāk izdarīt, kad tu esi augšā ;)

Man pirmā reize bija ar apm. 8 gadus vecāku vīrieti, protams, viņu nemīlēju, vairāk tas bija process visa pirmā reizes čakara pārvarēšanai, jo nevēlējos iet cauri sāpēm un problēmām vēlāk ar cilvēku, kas man tiešām kaut ko nozīmētu (varbūt kādai liksies dīvaina loģika, bet tāda man tā bija).

Zināju, ka mazliet sāpēs un bija arī mazliet asinis beigās, bet pavisam noteikti nenožēloju, ka to izdarīju ar vīrieti, pret kuru man jūtu vispār nebija. Īstenībā biju pat mazliet izkalkulējusi, ka no viņa puses interese ir, viņš ir mazliet vecāks un pieredzējušāks, līdz ar to kāpēc ne? Neuzskatu nevainības zaudēšanu par kaut ko ļoti īpašu, drīzāk vienkārši tas ir process, kuram ir jāiziet cauri.

Kaut gan tas vīrietis vispār beigās pats sajutās ļoti īpašs, ka re, bijis pirmais :D. Lai jau, vai man žēl :D.

Parasti uzdod labu jautājumu, vai tu precētu šo cilvēku, ja nē, tad nav jēga un meklēt ar to kuru precētu un gaidītu līdz kāzām. Vienkārša loģika, es atbalstu tikumību.

Pareiza metode,lai nebūtu jānožēlo. :)

Neons, cik tad ilgi mīļotajam un tev nācās gaidīt, ja jau kāzu naktī?

Nu attieciibu saakuma liidz kaazaam 1,5 gads pagaaja.

Pirmā reize bija ar cilvēku, kuru, kā tajā laikā likās, ļoti mīlēju. No romantikas nebija ne vēsts, no jūtām (no viņa puses) arī ne. Neteikšu, ka nožēloju un arī ne to, ka nenožēloju. Kas bijis, bijis.
Vairāk sliecos piekrist šim viedokli

Par pirmo reizi es labāk uzskatu to īsto reizi, kad gūsti debešķīgu baudu mīlējoties ar vīrieti, kuru mīli. Kad divu cilvēku savienība ir ne tikai fiziska, bet arī garīga.

Tagad, kad blakus ir vīrietis ar kuru esmu laimīga, kuru mīlu un ar kuru kopā esot redzu mūsu nākotni, uzskatu to par īsto pirmo reizi. Visu, kas bijis pirms viņa vairs ne atceros, ne gribu atcerēties. Tā teikt - tas bija sen un tā vairs nav taisnība.

JA.. ar miloto cilvecinu, sapiiigi bija.. bet nekadas asins...

Tad mīlestības nebija, bija tikai divi ļoti neveikli jaunieši un, protams, mana sāpju agonijā saraustītā seja.