Sveikas! :)
Šodien pamodāmies 14.00. :D
Bet vēlu- ap 5iem naktī aizgājām gulēt.
Iemesls tam visam ir šāds. Ar draugu vakar aizbraucām uz Plazu, lai satiktu vienu pazīstamo, viņš atbrauca ar mammas mašīnu- automātu, kurš ir uz benzīna un gāzes.
Es biju izteikusies, ka gribētu ar automātu pabraukāt, bet to domu atmetu, jo man brilles nebija līdzi. Bez tām es neredzu bedrītes un zīmes. Kad ieraugu, tad jau ir par vēlu.
Beigās mans draugs ar mūsu paziņu izdomāja, ka mēs abi aizbrauksim uz mājām, paņemšu brilles, mums atbrauks pakaļ, tad aizbrauksim Vecrīgā uz bāru un šoferis būšu es. Man jau stress sākās, jo ar mašīnu nebiju braukusi kādus 2 mēnešus. Pa Rīgu vispār esmu braukusi tikai dažas reizes. Tiesības liku Talsos, tāpēc tas man ir liels pārbaudījums.
Puiši jau mazliet iedzēruši, izdomāja, ka varētu braukt uz Ložmetējkalnu. Uzpildījām gāzi un braucam. Bijām jau Ložmetējkalnā, gribējām aizbraukt līdz muzejam, tur stāvvietā nolikt mašīnu un iet pastaigāt, bet tad es sapratu, ka kaut kā tā mašīna neiet (starp citu, ar automātu braukt ir ļoti ērti, tikai nepierasti, ka kreisā kāja neko nedara). Domāju, ka varbūt akumulatoram vaina, jo dažbrīd blāvi iemirgojās akumulatora lampiņa. Beigās, kam tā mašīna bija, pateica, ka iespējams mašīna visu laiku ir braukusi ar benzīnu nevis uz gāzes, un ir beidzies benzīns. Nu neko, sazvanījām, kas atvedīs mums kanniņā benzīnu. Tas nemaz nebija tik ātri, jo, kamēr tas cilvēks kārtīgi pamodās. Pēc laiciņa mēģinājām iedarbināt mašīnu, kaut kā aizvilkām līdz šosejai. Abi puiši aizmiga, es sagaidīju, ka atbrauca ar benzīnu, visu izdarījām, beigās sāku modināt pie Rīgas, jo nezināju, kur jābrauc.
Ja es būtu zinājusi, ka tā var notikt, ka no tās mašīnas neko nevar zināt, nebūtu braukusi tik tālu. :D Bet nu īstenībā nebija traki, bija smieklīgi. Sajutos kā pusaudzis, kurš no vecākiem pa kluso ir paņēmis mašīnu un beigās kaut kas notiek. :D
Tā ir, ka nebraucām ar mūsu mašīnu (nu ne mūsu, bet drauga). Bet ar viņa mašīnu gan es nebraukšu, kamēr nebūs uzcelta normālā augstumā.
847
