Izpētīju Latviešu valodas eksāmena 2011./2012. gada rezultātus un secinājumus ar visiem komentāriem, piemēriem, par ko piešķirts punkts, par ko ne, sašokējos par plašo interpretācijas lauku, kas tiek piešķirts vērtētājam atsevišķos uzdevumos. Iepriekš visu laiku skandināju, ka "kas tur ko nenoformulēt viedokli, to tak jebkurš daudzmaz izglītots cilvēks var, nosaukt galveno domu easy" utt. Tur katru vārdiņu izvērtē. Sagatavojot eksāmeniem, šķiet, skolotāji to failu nemaz nav izlasījuši, skolotāji, šķiet, nemaz nezina, kā tiks vērtēts, sīkās nisanses. Minēšu, manuprāt, vērtēšanas kritērijus, kas pelnījuši kritiku un kur parādās pretrunas.
2. daļa. Teksta izpratne.
Piemēram, man visas skolotājas jebkura priekšmetā teica, ka atbildes jāraksta pilniem teikumiem. Nedrīkst uz jautājumu "Kā tu pavadīji vasaru?" atbildēt "Labi, daudz atpūtos", bet vajag "Es vasaru pavadīju labi, daudz atpūtos." Un šeku reku eksāmenā, kad jānoformulē galvenā doma, nedrīkst būt atbilde iesākta ar "Galvenā doma ir..." vai "Teksts ir par..." (kaut tālāk tiešām labi, precīzi noformulēta) - 0 punkti! Ok, piekrītu, ja runa ir par tematu, jo ja ir viena līnija virsrakstam un rakstīts "noformulē tematu!", tak nerakstīsi virsrakstu "Temats ir..", bet kādēļ gan, formulējot teksta domu, to nedrīkstētu darīt? Vai tas norāda uz skolēna zināšanu trūkumu? Galvenais, ka, ja tematam uzraksti "Temats ir par to un šito", noņem tikai 1 punktu no 2 maksimālajiem. Bet kurš variants izskatās trakāk?
Vēl kas: Ja domu esi formulējis lakoniski, īsi, saturiski korekti, bet tas nedaudz izskatās kā temats - 0 punkti!
Interpretācijas lauka problēma - ja nedaudz doma paplašināta vai noformulēta oriģinālāk, vai tieši otrādi - lakoniskāk - 0 punkti. Kā gan izvērtēt? Kāds vērtētājs to uztvers kā teksta dziļāku izpratni, kāds - par teksta neizpratni, kāds par spēju lakoniski paust galveno domu, kāds - par temata sašaurinājumu...
Domāju, ka dažām niansēm nu gan tik strikti nevajadzētu "piesieties", jo kāda specifiska formulējuma nianse neatspoguļo skolēna zināšanas, bet gan parāda, ka skolotāji tās nepārvalda. Pietiek taču, ja skolēns spēj atšķirt un uzrakstīt korekti domu, tematu un mērķi, zina to atšķirību, bet formai, kādā tas pateikts, atļaut standartnovirzes literārās valodas robežās.
Sanāk, ka striktie eksāmena kritēriji teksta izpratnes daļā apzināti tiecas veidot standartformulas, tikai tādus un ne citādākus teikuma struktūras modeļus, ko skolēniem rakstīt, nevis formulēt, kā tie tekstu izpratuši.