No acīm prom, no sirds ārā

Nu ,saulīt ,tā jau tava problēma:D Skaties ,ka degungalu durvīs neiecērt ,šmuce būs.

Man kā latvietim tak intresē kā kaimiņiene dzīvo :D

Nu ne jau tu ar viņām guli ,ne jau tu esi tas vecis ,kuram šī sēž uz kakla, kāda tev daļa ,pats tas vecis to izvēlējās ,tgd lai kož, ja negrib ,tad lai tinās ,nav spiesta lieta.

Nu nav man drūms skats uz dzīvi :D

Bet tiešām reāli dzīvē pazīstu vairākas sievietes, kas šādu modeli piekopj... Tā teikt iz dzīves...

Beidzot saprotu, pēc kāda principa dzīvo šmaras, kas pašas nejēdz pakustināt savu pēcpusi, bet veci aiztriekušas uz ārzemēm pelnīt priekš viņas manikīra

Ervin, Tev tāds drūms skats uz dzīvi :D :D :D

Nu tad nesaejies ar šmarām. Vai atrodi tādu ,kura pati sevi uztur ,tad jau pēc principa, būs vienalga ar ,ko šī paralēli ņemās.

Šis teiciens strādā ,ja ir problēma ar uzmanības noturēšanu , piemēram,man :D

Beidzot saprotu, pēc kāda principa dzīvo šmaras, kas pašas nejēdz pakustināt savu pēcpusi, bet veci aiztriekušas uz ārzemēm pelnīt priekš viņas manikīra :D Taj pašā laikā kamēr vecis ārzemes viņa drāžās ar kaimiņu :D un tik gaida katru mēnesi ka sūtīs naudiņu no ārzemēm

Šis teiciens strādā, ja pamatā nav īsta mīlestība :)

Es nezinu... man tā īsti nekad nav bijusi vajadzība, kādu no sirds ārā dabūt.
Toties ex vīrs, kuru pēdējo 7 gadu laikā esmu redzējusi 1 reizi (pirms 4.5 gadiem) tiesā, kad šķīrāmies, joprojām par mani runā.

Īstenībā ir spējīgi, vismaz , liekākā daļa ,no tiem ,kurus es pazīstu, šajā ziņā ir spējīgāki par mani ,kā man prom no acīm ,tā man viss izslēdzas ,vienalga , tās ir esošas vai bijušas attiecības,kā nav acu priekšā ,tā es par to nedomāju, man atrodas interesantākas lietas.

Vai vīrieši vispār ir spējīgi ilgoties un domāt par kādu, kā mēs, sievietes? Atbilde ir nē, jo vīrieši ir cūkas. :D Labi, drusciņ pārspīlēju. :D

Mexico-Love

Ja Jūs reāli nekontaktējaties kā tu zini ka viņam jaunās attiecības ir tikai plāksteris..?
Reizēm mēs sievietes dzīvojam kaut kādā iedomātā realitātē, bet vīriešiem ir nedaudz savādāka loģika diezvai arī viņš domā tāpat kā tu.

Uz laiku varbūt paliek vieglāk, ja cilvēks nerēgojas acu priekšā. Man tagad ir tā, ka ikdienā nesatieku, bet piedomāju ļoti bieži. Mēģinu aizmirst, ieciklēties uz kādu citu, bet nesanāk. Bet es zinu, ka tam vajadzīgs laiks. Ir pieredze :D

Vajag lai tā cerība "bet varbūt mēs tomēr būsim kopā" aizveras :D Tad jau arī viss būs ok :)

Piekrītu, jo man tā bija. Vajadzēja gan 3 gadus, lai satiktu savu jauno mīlestību. Bet bija vērts gaidīt :)

Nepiekrītu. Jā, ja nav šis cilvēks nemitīgi acu priekšā, ir vieglāk, bet jūtās tas neko nemaina. Protams, jūtas var izzust, bet par iemeslu tam diez vai ir tas, cik bieži vai reti redzi šo cilvēku.

Kā projām no acīm, tā laukā no sirds.

Tā ir taisnība.

Tam, ka ir no sirds ārā, nepiekrītu, bet vieglāk paliek gan. Es sev biju tādu terapiju uztaisījusi- izmetu ārā no visiem soc. tīkliem, lai man acīs nerēgojas. Vieglāk palika, jo vismaz izpalika virtuālā nervu čakarēšana. Savādāk vislaik, kā ieraudzīju, tā kājas mīkstas, rookas dreb, asaras acīs un vienīgā doma- uzraksti taču!
Nu i nafig to visu!

Piekrītu, jo man tā toč ir :)

Dažreiz tad vēl ir trakāk.