kāpēc?

Vienreiz uzpīpē un tad jau aiziet vai arī neaiziet. Pirmajā reizē jau bieži slikti paliek (man palika), bet tāpat kaut kā sāku pīpēt. Neatceros kāpēc. Man liekās, ka nekāda īpašā iemesla nebija. Varbūt gribējās būt pieaugušai, varbūt nē. Pēc tam tā jau ir narkotiskā atkarība un nekas cits.

es saku smeekjeet ar klasesbiedreni, pa krumiem, kdelj? laikam, ka likas baigi kruti, jo visi skolas krutakie puishi piipeeja :D omg :D

tad 18 gados pieversos skriesanai un nekad neviens, kurs nodarbojas ar sportu - neieskaidros, ka sis lietas var savienot! Nekad!

tagad jau 8 gadus nepipeju un esmu laimiga, ka nauda un veseliba nav jaizkupina svaiga gaisa :)

Pati nesmēķēju, bet vienmēr apjautājos draugiem, kas smēķē.
Gandrīz lielākā daļa sāka, jo tas taču ir stilīgi, tā dara visi.
Daļa gribēja tikai pamēģināt, un darīja ar pārliecību-pēdējā reize

Vēl spētu saprast, ja tabaka radītu eiforiju, baudu, bet smēķēt, cīnoties ar nelabumu, tādēļ, ka tas ir "stilīgi" - man trūkst komentāru.

Zii, ne pa tēmu, likās, ka esi jaunāka, nu vismaz pēc bildēm, kas redzētas.. :)

Nevarētu teikt, ka esmu smēķētāja, uzpīpēu dažreiz, kad dzeru, bet arī tad ne vienmēr, sanāk pāris cigaretes izkūpināt mēnesī. Kāpēc? - patīk tā labā sajūta, kas pārņem pēc tam :) Tikai nākamā rītā var just, ka pīpēts, galva uzreiz savādāka, nekā tad, ja tikai dzerts :D

Vēl spētu saprast, ja tabaka radītu eiforiju, baudu, bet smēķēt, cīnoties ar nelabumu, tādēļ, ka tas ir "stilīgi" - man trūkst komentāru.

Nu nelabums jau tikai pirmajā reizē (varbūt pāris pirmajās) un arī ne visiem. No sākuma jau gan atceros, ka galva reiba gan. Par eiforiju jau grūti saukt, bet uz dažām sekundēm dullums bija. Vēlāk jau gan tikai no rītiem nedaudz galva iereiba.

Ziniet, kas man šķiet skumji? Ka jaunieši akli seko baram. Vai daudzi sāktu (ievietojiet šeit jebkuru preteklību), tad nemaz nešaubos, ka pārējie drīz to sāktu atdarināt, vēloties būt "stilīgi".

Pirmà reize bija ar klasesbiedru, neteikšu, ka deelj tà, ka stilīgi - vienmēr ļoti pievelk cilvèki, kas uz ielas smèķē, patika dùmi, to smarža, nolēmu pamēģināt, biju pàrsteigta, ka galva nereiba, slikti nebija, kaut visi teica, ka pirmajà reizè taa būs. Nu no tās dienas arii pīpeeju-jàatzīst, ka pašai pìpēt ir daudz patīkamāk kā ostìt citu dùmus-un ļoti uzvelk/patīk kā smaržo tikko smēķējis vīrietis-dievinu.

Mexico-Love, neesi dīvaina? Kā var patikt tā smaka?

Tā ir smarža ne smaka-nu man patìk.

Pirmà reize bija ar klasesbiedru, neteikšu, ka deelj tà, ka stilīgi - vienmēr ļoti pievelk cilvèki, kas uz ielas smèķē, patika dùmi, to smarža

+ man arī ļoti patīk cigarešu dūmu smaka.

Kubiete: yeeey high five!! ;-)

Es pīpēju diezgan maz, vairak sajūsminos ka citi blakus pīpē:)

Nepatīk skriet pakaļ baram, kad skolā visi to darīja, jutās krutie, vienmēr biju tā "nekrutā", jo neskrēju garajos starpbrīžos aiz stūra vilkt dūmu. Parasti meitenes uz trijām vienu cigareti ņēma un ķērca katrai virsū. Nezinu, nekad neesmu izrādījusies, ka esmu smēķētāja, kā to darīja daži pamatskolā, jūtoties kruti, ka ienāk klasē un visi zin, ka viņš/viņa ir pīpējusi. Pirmā reize bija 17 gados laikam. Sanāca kārtīgi sastresoties, biju dzirdējusi, ka uzsmēķēšana var palīdzēt, vismaz tas brīdis, kamēr smēķē, tajā brīdī vari mierīgi padomāt. Tā arī sākās. Sākumā biju svētdienas pīpētāja. Nevarētu teikt, ka bez smēķēšanas nevaru iztikt, ir dienas, pat var sanākt nedēļa, kad neesmu smēķējusi.

bet jūs pīpējat paciņ-cigaretes vai tinamo? jo tinamā, manuprāt, ir diezgan baudāma pēc smaržas, toties no paciņ-dūmu smakas, man gan paliek slikti

Pīpēju 13 gadus no 13 gadiem :D Esmu no tām retajām kurām tiešām patīk dūmu smarža ( saprāta robežās ), dievinu kad vīrietis smaržo pēc tabakas un viskija :D Pīpēt sāku jo patika kā paķer vīns ar cīgu :D :D ja par naudu man nav žēl, es, piemēram, vispār nepērku un neēdu šokolādes un citus saldumus. Un es ir tik forši vakarā uzpīpēt cīgu un apkopot par dienu notikušo, man vasarā pēc lietus cigaretei ir pavisam cita garša, tāpat kā pirmajai ziemas cīgai, kas aizdedzināta salā ...

man vasarā pēc lietus cigaretei ir pavisam cita garša, tāpat kā pirmajai ziemas cīgai, kas aizdedzināta salā ...

Nostaļģija uzmetās no pagaišās vasaras, nevaru sagaidīt kārtīgu lietu. Bet piekrītu katram vārdam.

Es uzsāku sporta nometnē, ar meičukiem pa krūmiem :D Vēlāk pa ballītēm, pēc tam arī skolā, kā rezultātā momentā kļuvu no klusās peles par populāro meiču. Laikam ejot sapratu, ka bez cigaretēm uz ballīti iet nevaru, jo pašas interesantākās sarunas risinās ar cigareti rokās. Tāpat arī bija viegli iepazītis paprasot/iedodot uguni. Uzsākot darba gaitas šad un tad gāju uzpīpēt, lai vienkārši būtu ārā, izvēdinātu galvu, un arī socializēšanās. Pirms sāku smēķēt, vai arī kad esmu iedzērusi, man ļoti patīk tā smarža, bet ja es pāris dienas nepīpēju un kāds man pa priekšu uz ielas kūpina, cenšos apsteigt, jo vairs kaut kā nepatīk.
Piebildīšu, ka nekad neesmu bijusi atkarīga. Gribu, varu pīpēt mēnesi no vietas, gribu, varu divus nepīpēt. Tāpēc man vienmēr licies nesaprotami, kā var nevarēt atmest.

Tā regulāri sāku pīpēt 12. klasē, kad bija baigais stress personisku iemeslu dēļ. Līdz tam - ballītēs, bet tāpat ne daudz. Es pīpēju paciņās, jo slinkums tīt :D Kaut gan saka, ka labāk tīt pašam, tad dēļ tā slinkuma mazāk gribās pīpēt, bet nu nezinu, neesmu mēģinājusi.
Vispār regulāri pīpēju, kamēr esmu Rīgā. Kad esmu ne-Rīgas mājās, tad varu pat dienām nepīpēt.

Esmu no tām retajām kurām tiešām patīk dūmu smarža ( saprāta robežās ),

Nu re, jau 3 kurai patīk.