Bērnības našķis

Debesmannā, rabarberu ķīselis, rabarberi ar cukuru, zemenes ar pienu un cukuru, sasaldēta zemeņu zapte sakulta ar pienu, mellenes ar pienu un cukuru.

Ak, jā, un laukos pie otras omes vislielākais našķis bija īsts lauku biezpiens ar krējumu un cukuru! Tas bija tiiik labs!

Un kartupeļi ar sviestu un sāli. Mmmmm

o jā,riekstiņi ar iebiezināto pienu! Tik garšīgus kā ome taisīja,neviens cits nav taisījis.
Man garšoja krējums ar lielu daudzumu sāls un rupjmaizi. Baltmaizi ar krējumu un cukuru kaut kā neēdu. Debesmannas,pončiki un grenkas arī bērnībā ēstas,bet tie man nesaistās ar tik dziļu bērnību kā tie riekstiņi.

Atceros, ka vienmēr, kad man sagribējās ko saldu, bet mājās nekā tāda nebija, mamma paņēma auzu pārslas un sacepa kopā ar cukuru, baigi garšoja toreiz. :D :)

Meža zemenes ar brāli lasījām, spraudām uz smidziņām un tad visu dienu staigājām un ēdām..mmmmm

Tas pats olu dzeltenums ar cukuru. Kad mamma taisīja kēksus, tad es vienmēr sēdēju blakus un gaidīju, kad tiks mīkla pārlieta keksa formā un tad laizīju ārā bļodiņu :D
Tetis man katru dienu no darba veda Fregatu

Mammas taisītās vafeles ar iebiezināto pienu
Vecvecmāmiņas ceptās rauga pankūkas ar zemenēm un cukuru
Baltmaize ar krējumu un cukuru
Gotiņa - gan konča, gan viena radiniece pati vārīja masu un dāļāja radu bērniem
Hematogens
Saldējuma chewits
Bounty

O, jā, aizmirsu, ka cukurgailīšus tak arī ar draudzenēm taisījām :)

Man visvairāk palicis prātā parasts cukurūdens. :D Tagad tādu nevaru iedzert, bet ļoti labi atceros, ka neviens rīts nedrīkstēja bērnībā sākties bez cukurūdens krūzītes. No istabas vienmēr bija bļāviens mammai, kā zīme, ka esmu augšā un jau pēc mirkļa cukurūdenītis bija klāt.

Ar ūdeni saslapināta baltmaize, pārkaisīta ar cukuru

Baltmaize, apvīļata olas un cukura maisījumā un apcepta uz pannas

Rūgušpiens, sakults ar ievārījumu (dzeramais jogurts)

Ķieģeļmaize ar krējumu

Paštaisītie čipši. Mums bērnībā bija tāda rīve, kas sagriež kartupeļus ļoti plānās šķēlītēs, apbērām ar Santa Maria garšvielām, un bija mega garšīgi.
Tad vēl saldēju kolu saldētavā ledus kubiņos un sūkāju kā saldējumu.
Un jau pieminētie cukurgailīši arī bija topā. I pat nevaru saskaitīt, cik reizes no mammas norāvos par sadedzinātām bļodām.

Kā reiz pirms nedēļas atcerējos savu bērnības garšu.

Mammas taisītie olbaltumu cepumiņi

un vasarā gandrīz katru dienu mellenes un meža zemenes ar pienu!

Nevaru atrast bildi, bet veel topaa bija ledenes "kniipa" un "knaukjis", pa 1 santiimu vareeja nopirkt 2 ledenes :)

Vārītais iebiezinātais piens ir našķis arī tagad :D

Vispār interesanti - mūsu bērni taču paši tādus visādus brīnumus negatavos, ne?!
Lielāko bērnu mammas, kā ir?

Tā kā man tie sāļie vairāk, tad...tomātmaizītes un cepti kartupeļi! :D Taču, ja no saldajiem, tad mājās vārītas gotiņas, batmaizes šķēle, kas pamērcēta pienā un apcepta, pēc tam pārkaisīta ar cukuru, olas-cukura maisījumā apviļāta apcepta baltmaizes šķēle, kukurūzas nūjiņas, kas sataisītas kopā ar īrisu.

Cukurmaizītes- uz sviestmaizes uzkaisīts cukurs.
Krējums ar cukuru.
Sakulta ola ar cukuru.
Biezpiens ar kakao un cukuru.
Paštaisītie cukurgailīši.
Kā redzams, bērnībā mana pavārmāksla aprobežojās tikai ar cukurotu ēdienu gatavošanu. :D

Baltmaize - ar ūdeni aplieta un pārbērta ar cukuriņu. Vēl bija arī zaptsmaizītes. :D
Bērnībā likās laba pat vienkārša baltmaize ar sāli. :D
Pie mājas lasītas odziņas ar pienu - upenes, jāņogas, ērkšķogas, zemenes, mellenes.
Bērnībā bija gardi saldējumi - daudz gardāki, nekā tagad.
Ledenes.
Debesmannā.
Pankūkas.

Mājās gatavotas končas no saldā krejuma un cukura. Pati taisīt joprojām nemāku,jo tad piecepinas visa panna :D

protams, ka "gogel - mogels" (saputots olas dzeltenum sar cukuru), kakao+krējums+cukurs, tie paši cukurgailīšu karotēs..