Zinu, ka bijušas 1000 šādas tēmas, bet gribas izkratīt sirdi.
Esmu kopā ar savu draugu jau kopš 16 gadu vecuma. Tātad jau vairāk kā 5 gadus... Un šobrīd ir tāda sajūta, ka viss ir apstājies un nekas neiet uz priekšu.
Es vēlos kādu progresu dzīvē, attiecībās... Domāju par nākotni, kur dzīvošu, ko darīšu... bet izskatās, ka viņam neko vairāk nevajag. Viņam ir daudz brīva laika, jau 2 gadus runā par to, ka strādās, stāsta man, ko varētu izdarīt, bet reāli nekas nenotiek. Pēdējā laikā tiekamies arvien retāk, jo es studēju Rīgā, bet viņš daudz vairāk laika pavada dzimtajā pilsētā. Brīžiem domāju, ka varbūt ar laiku viņš iekārtosies darbā, beidzot būs tā tiekšanās uz priekšu, bet vēl neesmu sagaidījusi...
Pat nezinu, ko vēlos dzirdēt no jums. Varbūt kādu līdzīgu situāciju un to, kā tā atrisinājusies... Protams, jūtas vēl ir un brīžiem viss šķiet ļoti jauki un labi un no domas par šķiršanos sariešas asaras acīs. Ir brīži, kad pat domāju par kopīgu nākotni - kāzām bērniem... Tomēr kaut kas īsti nav nav.
Būšu priecīga, ja padalīsieties ar savu pieredzi. :)