Kā redzu tad šī ir kārtējā troļļa diskusija, tomēr par skādi nenāks, ja piemetīšu klāt arī savu pagali ugunskuram.
No vienas puses absurds ir OP jautājums, jo loģiski, ka jaunībā cilvēkli ir tendēti uz izpriecām un pieredzes iegūšanu, kas ir tikai dabiska un pat nepieciešama daļa personības attīstības procesā.
Tomēr tajā pašā laikā es arī nevaru piekrist, ka iztrakošanās (skatīt: regulāra piegulēšana un ballēšanās) ir absolūti nepieciešama, lai nākotnē cilvēkam nebūtu nomākts šis impulss uzsākot un turpinot savu ģimenes dzīvi. Es neizprotu to loģiku pēc kuras daudzas meitenes/sievietes te vadās: pastāv kaut kāds mistisks iztrakošanās limits un pēkšņi pārsniedzot to cilvēkam izreiz vairs nebūs vēlmes krāpt savu otru pusi. Man gan drīzāk šķiet, ka lielākā daļa to cilvēku, kas to jaunībā ir darījuši ik uz soļa arī būs impulss to turpināt kļūstot vecākiem. Nav obligāti "jāmaukojas" apkārt, lai iegūtu praktisku attīecību pieredzi.
Atkal ņemšu sevi par piemēru, vecumā no 15 līdz 20 esmu bijis tikai vienās ilgtermiņa attiecībās, un man absolūti nav nekādas vēlēšanās kaut ko speciāli kompensēt, tikai dēļ tā, ka varbūt citi mani vienaudži šajā laikaposmā būtu pārgulējuši ar >10 meitenēm.