gigy, man liekas tieši tā pat. Katrai otrajai jau gandrīz bērns vai stāvoklī ir. Citas jau apprecējušās. Pirmā bijusī kursa biedrene apprecējās pirms divām vasarām. Man ar viņu diži liels kontakts nebija, tāpēc nemaz nezināju, ka viņai būs kāzas. Tik draugos ieraudzīju. Tur jau liels puncītis bija. Diez vai, ka tas arī bija plānots bērniņš. Ja tā, tad viņa ir diez gan bezatbildīga, jo bija iepriekš arī taisījusi vienu abortu. Otro jau netaisīs. Taču prieks, ka viņai tajā ziņā viss ir kārtībā. :)
Kad es savam draugam saku, ka kārtējā ir stāvoklī, tad viņš skatās uz mani ar dīvainām acīm, tad es viņam pasaku, lai nomierinās, ka es vēl kādus 5 gadus negribu. :)
Bet apprecēties gan gribētu. Tikai vajag, lai viss būtu ļoti stabili. Es domāju, ka 1,5 gadu tas vēl nenotiks. Jo man jāmaksā par studijām. Tad mēs to naudiņu varēsim tērēt priekš kāzu kleitas, gredzeniem, ceļojuma. Ehh, jau sasapņojos. Un, jā, manam draugam vēl jāpaliek mazliet vecākam gadu ziņā. Viņš ir gandrīz gadu jaunāks par mani. Kaut jaunāks, taču nopietnāks. Viņam vienmēr pašam ir bijis jāmācās izdzīvot. Jo viņa mamma it kā uztraucas par viņu, bet nekad nav rūpējusies (tad, kad mācījās , nestrādāja). Man jau viņa saka, ka vienmēr ir gribējusi, lai bērniem ir labāka dzīve nekā viņai bijusi. Viņa it kā arī nekur neiejaucas, jo negribot, lai viņu vainotu, ka bāž degunu tur, kur nevajag. Draugs ir teicis, ka gribētu, lai viņa ir mīļāka un nebūtu tik vienaldzīga.
Nu vot, sāku runāt par bērniem, aizrunājos jau līdz drauga mammai. :D
11429
