Sievietes arī krāpj!

Es esmu krāpta. Pati it kā arī krāpu, bet ne klasiskajā seksa variantā. Nedaudz bail uzticēties, jo liekas, ka ja jau es tā darīju un man darīja, tad kapēc lai neatkārtotos, jo vīrietis ir pietiekami izskatīgs, lai viņam kārtos kaklā.

Bet es nespēju iedomāties, ka spētu būt ar kādu citu, jo man ir perfektais vīrietis. Es zinu, ka viņš mani nekrāps, zinu viņa uzskatus, bet maza sirds daļa neuzticās tām lētajām meitenē, kas gulēs ar kuru katru. Es ceru, ka man tas pāries.

Jā, esmu krāpusi. Un tas, ka mani krāpa nav nekāds attaisnojums. Gribēju-izdarīju. Nepārdzīvoju, visam dzīvē jāiziet cauri

Nē, pati neesmu krāpusi, bet zinu dažas, kuras ir. Nespētu krāpt pat tad, ja pati tiktu krāpta, tas viss paliktu uz manas sirdsapziņas, lai cik liekulīgi arī tas neizklausītos. Vai nu esmu attiecībās vai brīva, bet tāds - ir attiecības, bet šonakt izklaidēšos ar citu, man neeksistē.

Nē neesmu krāpusi.Cienu savu vīrieti un savu izvēli kautko tādu nespētu viņam izdarīt

Neesmu krāpusi un 99% varu apgalvot, ka to nedarīšu. Jēgu neredzu. Tāpat skatos uz savu draugu, zinot, ka VISAS 3 iepriekšējās meitenes ir viņu krāpušas, un redzu, kā tas ir iedragājis viņa uzticēšanos sievietēm un es tagad esmu tā, kura ar to cīnās. Man tas liekas ļoti, ļoti savtīgs dzīvesveids. Attaisnoju krāpšanu vien gadījumos, kad tu esi precēta ar musulmani, kurš tev neļauj šķirties, tur ieslēgtu mājās un tu nevari aizmukt. Bet tādā situācijā nevaru iedomāties, kā krāpšana varētu būt iespējama. Sievietes krāpējas neattaisnoju. Sieviete, vīrietis - tam nav nozīmes, nezuticība ir neuzticība.

pašlaik esot kopā ar savu vīru nevarētu iedomāties sevi kopā ar citu vīrieti , tad tam citam jabūt mega bagātam un pašam lab;akajam gultā , lai mani pārvilinātu pie sevis ..... nespetu vinju piekrāpt un virs ar diez vai krāptu ,jo vecāki vinjam šķirušies šo daudzu iemeslu dēļ un pats vēlas sev normālu ģimeni ,pastāvīgu.....

Protams, ka mēdz krāpt gan sievietes, gan vīrieši!
Manuprāt, sievietes gan to dara viltīgāk, rafinētāk un pārdomātāk.

Krāpusi neesmu un domāju, ka nekad arī nekrāpšu. Vismaz šobrīd man tas šķiet nožēlojami.

Krāpšana ir liels grēks un vienalga vai ir 20 gadi vai 40 gadi, ja jau esi izvēlējusies attiecibas, tas kapēc jākrāpj? Ok ja esi viena bez otras pusītes ej un mīcies ar kuru katru, bet būdama attiecibas nu nē.
Neons es tev galīgi nepiekrītu piedod atvaino vīrieši kuri krāpj var arī būt kāds nopietns iemesls!!!

Kapēc uzreiz, tad . kad sievietes krāpj tas nav nekas, bet, kad vīrieši uzreiz pasaules gals bez maz vai.
Man liekas, nu gļēvi tie cilvēki tiešām gļēvi, kuri atļaujas krāpt esot attiecībās, ja jau tu nemīli, vai nejuti to vīrieša uzmanību vai ar attiecibas rutina nu šķiries nenodari otram sāpes, jo pats krāpejs nekad nesapartis, kā jutas tas upuris nekad! . Manas domas paliks mūžu mūžos ja tu krāpj tu esi niecība un viss punkts!!!! Es esmu izjutusi tās sāpes,kā arī mamma.

Já, esmu. Nelepojos. Laikam kaut Kas pietrúka attiecíbás, arí sáka iegrožot mani , "tu nevari šito un to", attálums arí varétu bút Viens no faktoriem manâ gadíjumà... Ar to manu " milàko" pavadíjám daudzas jo daudzas naktis kopà, arî vinš kràpa draudzeni ar mani. Bet vèlák izrádíjás, ka pèc pirmás draudzenes bija arí otrá, bet paralèli biju arí es... Un tá nu sanàca,ka iemílèjos viná... Zinàju par vina attiecîbàm, pati izškíros..tad párvácos dzívot tuvák darbam, jau divi mèneši ká esmu párvákusies...Un nesen šis mans mílákais atzinás,ka jau labu laiku ir iemílèjies maní jau labu laiku, tikai bail bija pateikt. Teica,ka galva aiz greizsirdîbas kúpèjusi laiká,kad mans draugs mani brauca apciemot... Nekas nebijám runájuši par mûsu jûtám,jo domájám,ka tam otram tà ir tikai spèle... redz kà sanák... Varbút kádu dienu músu celi atkal krustosies, Kas zin..... :)

Manā paziņu lokā, šķiet, sievietes krāpj vairāk, nekā vīrieši. Protams, neviena no manām draudzenēm vairs nav kopā ar to, kurus krāpa.

Ja tu vairāk uzturies sieviešu kompānijā, tad loģiski, ka tu esi dzirdējusi, redzējusi vairāk nedarbus, kas notiek tajā frontē.

tīņu gados ir bijis tā, bet nu tur pabučošanās un viss.

Man arī ir bijušas tīņu gadu krāpšanas ar bučām, bet uzskatu, ka tas neskaitās :D

jā, ar džeku, kurā biju samīlējusies, pirms sagāju kopā ar savu puisi. Izklausīsies traki, bet ziņkāri apmierinājusi, nopriecājos, ka esmu kopā ar to cilvēku, ar kuru esmu kopā. Citādi varbūt vēl tagad būtu domājusi "Kā būtu, ja būtu". Tagad droši zinu - "Labi vien ir, ka nav!"

Bet dēļ saviem gājieniem neuzticos nevienam.

Mhm, man tas pats. Es nevienam neuzticos+ vēl esmu psihi greizsirdīga, jo liekas, ja es tā varēju, tad arī citi tā var.

Esmu krāpusi, jo nenormāli samīlējos tajā otrā, bet biju parāk gļēva, lai izšķirtos. Pēc tam gan izšķīros un kapitāli ap*irsos. Karma!

Manā paziņu lokā, šķiet, sievietes krāpj vairāk, nekā vīrieši. Protams, neviena no manām draudzenēm vairs nav kopā ar to, kurus krāpa.

Nu, es nokrāpu, jo mani nokrāpa.
Bet ja blakus ir īsts vīrietis, tad pat galvā nekas tāds nenāktu kā krāpt.

Ja sieviete krāpj, tad tam noteikti ir kāds nopietns iemesls...

:-D :-D :-D un veči protams to dara bez nopietniem iemesliem :-D :-D :-D Sekojoši - jebkurā krāpšanas gadījumā vainīgs būs vīrietis :-D :-D :-D :-D :-D Super!

Fakts, ka veči krāpj biežāk, bet tas neizslēdz to, ka sievietes krāp arī! Tikai man liekas, ka dara to viltīgāk, apdomīgāk, elegantāk.

Par sevi: nē, krāpusi neesmu. Krāpa ar mani kā izrādījās

Nē, neesmu krāpusi. Nav tādas vajadzības un gribēšana ne tik.

Neesmu krāpusi, jo tas ir ļoti nodevīgi manā izpratnē.
Draudzenei bija situācija, kad draugs viņu nokrāpa un nostrādāja kkas psiholoģisks un laikam gribēja atspēlēties, tāpēc pati viņu arī nokrāpa. Atspēlējās itkā.