Aizraujoša latviešu lasāmviela

šoo ir jaizlasa noteikti.

Vai Tu zini, kas ir sisenīte? Kas atradās tajā vietā, kur tagad var atpūsties un spēlēties Ziedoņdārzā? Kādas bija bērnu spēles senāk, kas ir bļendoks un retūrbiļete, un kas tiem kopējs? Kā pirms 90 gadiem svinēja svētkus? Vai Purvciemā bija govis, un vai suņi māk dziedāt? Kādi piedzīvojumi gaida pilsētas bērnu laukos? Kuras skolas direktoram uz darbagalda sēdēja dzīva vāverīte, un vai Latvijas policija ķēra bērnus?
Par to visu un daudz ko citu var uzzināt mazajos atmiņu tēlojumos jaunajā Zentas Ērgles grāmatā.

Palasi ārsti Liānu Mikelsoni. Tad spried

Tu to man? Es jau esmu izspriedusi, neesmu varbūt lasījusi Tevis ieliktās grāmatas, bet agrāk, kad biju, kā traka uz lasīšanu, tad latviešu darbi man lika parasti vilties un likās tādi neīpaši, sāku lasīt un tik pat ātri aizmirsu grāmatu, jo atri tika nolikta malā, pat nosaukumus un autorus vairs pat neatceros, jo tie paliek atmiņā tikai no darbiem, kas spējuši mani aizraut un laika gaitā pārgāju uz ārzemju literatūru, tā mani kaut kā vairāk aizrauj, arī tagad, ja meklēju, ko lasāmu uzreiz skatos uz ārzemju literatūru un LV plauktiem visbiežāk paeju garām, reizēm iedomājos varbūt kaut ko labu varētu arī LV literatūrā atrast, bet nevēlos vairs vilties.

Nju un jā, vēl pieminētais Cilvēka bērns likās ok, bet tas arī ir no vecajiem darbiem...

šīs trīs.
nav nekādā augstākā māksla, bet nu normāli krimiķīši. es nespēju vienkārši atrauties no viņiem :)

Anšlavam Eglītim praktiski visas ir labas un viengli lasāmas. Pansija Pilī un Piecas Dienas, laikam ir tās populārākās.

Tad visas Vizmas Belševicas Billes grāmatas.

Rutku Tēvs ''Sumpurņu ciems''

Egils Lukjanskis "Palīgā sauciens"

Pirms kaut kādiem mēnešiem bija diskusija par latviešu literatūru, tur meitenes daudz ko ieteica, ja interesē, varbūt vērts pameklēt. :)

Ja kriminālas noskaņas, tad pirmais, kas man nez kāpēc nāk prātā, ir pirms gadiem lasītais Andrieva Niedras "Sikspārnis". Diezgan senils tvēriens un uzbāzīgs vēsturiskais fons, neapgalvošu, ka pēc izlasīšanas pirkstiņus var aplaizīt, bet mani kaut kas tajā pārsteidza. Un diezgan paliekoši, tātad. :) Bet nu jā - tas nav sākot no 70. gadiem.

Ja liderīgākās noskaņās un der stāsti - Muktupāvelas "Totēmi" man izlasījās kā popkorna turza. Patika. Nesen atkalpārlasīju arī Neiburgas "Stum, stum". Arī atbilst manai "aizraujoši, bet dziļi" definīcijai. Spicais čalis Lapsa arī varētu derēt. Vispār, ja nopietni esi ieinteresēta, es ieteiktu atlicināt laiciņu un aiziet ekspedīcijā uz bibliotēku - tur noteikti izraksi dārgumus. :)

Kā man kaitina, ka kubiete, nevar sataisīt vienu saturīgu komentāru, bet labāk uztaisa 10 mazus uzbāzīgus komentārus :D nav pirmā diskusija

Šobrid lasu Zenta Mauriņa "Tālā gaita" Pirmo grāmatu izlasīju, tagad jāskrien uz bibliotēku pēc nākamās, jo nepacietība urda. Sava veida romāns jau ir, viegli lasās, vēsturisks, interesants ar daudzām vērtīgām pērlēm, kuras jau paspēju sev paglabāt, un cilvēciskajām attiecībām, likteņa perepētijām. Skaisti.

ka kubiete, nevar sataisīt vienu saturīgu komentāru, bet labāk uztaisa 10 mazus uzbāzīgus komentārus nav pirmā diskusija

šajā tēma šis ir mans PIRMAIS KOMENTĀRS. citas ir gramats , ieteikumi.Auore jauta , ko atminos to iemetu. ta ka uzreji netemā atkal, ka vienmer

no LV literatūras patīk šīs grāmatas: Agrā rūsa, Dvēseļu putenis, Mājas ezermalē, Enijas bize.

Negribu kasīties, bet tākā izcēli to Pirmais komentārs, tad atļaušos pateikt, ka tas ir jau otrais:)
Pirmais bija šis:

Palasi ārsti Liānu Mikelsoni. Tad spried

Bet tā, man tie ķip grāmatu komenti īsti gan netraucē! Labāk bildes, nekā teksti garie, un tad jadoma, biju šo lasījusi vai nē,vieglāk, jau grāmatu pēc vāka atcereties, vienīg, ka lielas tas bildes, bet tas taa...

J otrai tikai komentars. A tu rēji ka kaudze, kas par bulšitu?

Ja tas vajadzīgs skolai, tad palasi kaut ko no jaunākās literatūras - Joņeva "Jelgava 94", kaut ko no Ingas Žoludes vai Ingas Ābeles. Man vēl patika Gundegas Repšes "Alvas kliedziens".

Nesen ļoti raiti izlasījās "Stroika ar skatu uz Londonu", bet tā nav grāmata, par kuru rakstīt literāro analīzi, ja nu gadījumā tas tev vajadzīgs :D

Personīgi man, latviešu autoru izpildījumā, vairāk pie sirds iet tieši dzeja.
Bet no grāmatām patīk, jau pieminētā, Ilonas Leimanes "Vilkaču mantiniece", A. Grīns „Dvēseļu putenis” , A. Neiburga ''Stāsts par Tilli un Suņu vīru'' :)

ānis Joņevs "Jelgava 94".

varētu īsu anotāciju? Tiešām nav lasīta.

Atcerējos vēl vienu lugu, kuru lasījām skolā, tā ir par trimdas gadiem, man jau ļoti patika- Mārtiņš Zīverts "Kāds, kura nav"

Diemžēl pēc "Likteņa līdumnieku" visu sēriju noskatīšanās vairs V. Kaijaka grāmatas vairs nespēju lasīt ar baudu -šķiet kā saīsināts, skops scenārija apraksts. Protams, tas ir pirmavots, bet...

man ir tāpat!
vēl no šeit ieteiktajām - Bille ir ļoti laba!