Nedaudz iespaidojos no diskusijas par skaistām mammām.
Kopš sāku pastāvīgi un visai smagi strādāt esmu pavisam mainījusies! Kopš kādiem 16 gadiem vienmēr biju sakopusies no matu galiņiem līdz papēžiem, varbūt pat nedaudz par daudz. Šobrīd, kad strādāju no 11 vakarā līdz 7 rītā, pa 6 dienām nedēļā, ir kā ir :( Ar šausmām konstatēju, ka man skapī ir 90% drēbju, kuras ir domātas darbam (lielie džemperi un vidēji pieklājīga paskata treniņbikses) un lielākoties brīvajā laikā velku to pašu. Ejot satikt draugu būs džinsi, botas un džemperis (lielākoties atruna ir, ka viņš mīl mani tādu kāda es esmu :D). Par kārtīgu manikīru, pedikīru, frizieri pat nerunāju, nav man motivācijas celties pa dienu un kaut kur iet. Protams, es negribu būt atpakaļ tajā dzīvē kas bija, sākot ar solāriju un beidzot ar gēla nagiem, bet es gribētu atpakaļ to košo meiteni, nevis nabaga pelēko peli :(
27
