Ticu un lūdzu Dievu. Uzaugu ar vecmāmiņu,kas ir ļoti ticīgs cilvēciņš, līdz ar to manī ie ieaudzināta šī ticība. Uzskatu,ka lūgšana ir tēvreizes skaitīšana un pateikšanās par to, kas Tev jau ir, nevis lūgšana par kko no Dieva. Domāju,ka elementāras lūgšanas kā "Tēvs mūsu","Esi sveicināta" un "Gods Dievam" ir jāzina ikvienam. Nelūdzos katru dienu, bet pirms gulētiešanas un iziešanas no mājas, noteikti pārmetu krustu, tas jau ir pieradums,ko daru automātiski. Agrāk,kad dziedāju baznīcas korī, apmeklēju baznīcu katru svētdienu un svētku dienās, tagad labi ja reizi pusgadā. Šo svētdien aizbraucu uz Aglonas baznīcu, tāds miers un iekšējā harmonija pārņēma. :)