Skaistuma triku traģiskie iznākumi

Lielākā trauma man bija gados 18, kad taisījos braukt uz Itāliju. Aizgāju pirmo reizi novaksēt kājas. Rezultāts- visas kājas pumpās, pleķos un krevelēs. Nenormālajā karstumā nostaigāju garajās biksēs un svārkos.

Īsti nebija kosmētikas triks, bet solārijā apdedzināju tā seju, ka izskatījos pēc jenota, jo brilles bija labi iedegušas - visa seja sarkana un balts ap acīm, kā arī striķi iedeguši. nākamajā dienā uz universitāti negāju, bet pēc tam liku brilles uz acīm, lai vismaz striķus neredz iedegušus, tad izskatījos tā kā man visu laiku būtu karsti - viegli sarkana.

Mana lielākā kļūda bija dienu pirms svarīga pasākuma nokrāsot matus. Tad man vēl bija melni mati un mana āda ir tāda, kurā iekošas krāsa pat līdz nākamajai krāsošanas reizei. Lieki teikt,ka no rīta pieres daļa matos bija melna un skats bija biresmīgs. Nu man ir mācība matus krāsot vismaz nedēļu iepriekš.

Atceros, ka tīņu gados mēģināju novaksēt kājas ar auksto vasku. Lieki piebilst, ka ļoti sāpēja un nevarēju saņemties noplēst strēmeli, lēnām to noknibināju, bet vasku ilgi vēl no kājas tīrīju nost

Ā, vēl bija gadījums tīņu vecumā un atkal pirms kaut kāda ārzemju ceļojuma. aizgāju uz kkādu mazo frizētavu nokrāsot brūnus matus, bet sanāca pilnīgi burkānriži, nu tik spilgti riži, ka trakāk nav kur. Plusā vēl krāsa bija šausmīgi ieēdusies ādā, nevarēja atmazgāt ne no pieres, ne ausīm. Kā es raudāju.
Laikam šīs bērnības traumas mani ir iemācījuās NEKAD netaisīt ekspermentus ar izskatu tieši pirms ceļojuma.

vienreiz tīņa trakajos gados gribēju rozā šķipsnas nokrāsot, paprasīju draudzenei vai māk, šī man jā ok, mierīgi! Rezultātā man saknes bija spilgti rozā krāsā, dažās vietās bija šķipsnas un pārējie mati citā tonī

bailēs no iespējamām sekām neesmu izmēģinājusi daudzas skaistuma procedūras, bet ar visu manu uzmanību gadījās iekrist. klasika - frizieris pirms pasākuma, katru reizi pirms svarīga pasākuma pierakstos pie friziera un 90% gadījumu frizūras ir vienkārši izsmiekls, mana vecmāmiņa labāk būtu uztaisījusi. gan kad pierakstos pie friziera, pie kura eju griezt matus, gan pie tā, kurš labi taisot frizūras. un citām meitenēm pasākumā ir ļoti skaistas frizūras, un var redzēt, ka taisītas frizētavā.
vēl tālajos pusaudžu gados eksperimentēju ar matu krāsām, sākumā mēģināju pakāpeniski matus padarīt gaišākus ar balinošajām krāsām, tad, kad tie sāka palikt dzelteni, nokrāsoju ar pelnu brūno krāsu (auksto toni) un mati iznāca tumši zaļi... šādi iemācījos krāsu jaukšanas likumus.
tagad gribās izmēģināt make-up pirms pasākuma, bet bail, vai nebūs tā, kā ar frizūru.

skolas laikaa tieshi pirms 1.septembra uzmetaas aukstumpuma - man teevs gribeja iestastit,ka uz aukstumpumpas jauzliek tas krievu laika losjons-skjidrums,ko virieshi lika pec skushanaas (pekshnji izlidoja no galvas tas vaards-nespeju atcereties) un atri paries... uzliku un taaaadas shausmas tur palika un ljooti ilgi nepargaja

Šķiet, ka šī būs interesanta diskusija...

Aizgāju pirmo reizi novaksēt kājas. Rezultāts- visas kājas pumpās, pleķos un krevelēs. Nenormālajā karstumā nostaigāju garajās biksēs un svārkos.

Un es tieši pirms vasaras gribēju pirmo reizi aiziet... eehhh. sabiedēji!

- Aizrāvos un izraustīju briesmīgas formas uzacis.
- Pati apgriezu čolku - neveiksmīgi.

un pagajusho vasar biju pasauljoties parkaa un nakamajaa dienaa bij darba paarrunas..maigi sakot,man bij ljoooooooti kauns no savas sarkanaas sejas sakumaa atvainojos,iereecaam,parunajam,ka vismaz forshi,ka spid saule bet kauns bij ritigs,jo seja bij sarkanaaka par luksoforu

Man lielākie misēkļi sanākuši ar matiem. Esmu no dabas gaišmate, kaut kad gribēju nokrāsot matus pāris toņus tumšākus, beigās sanāca mati baklažānu krāsā. Ārprāts, kā es toreiz pārdzīvoju. Bijuši e-ntie neveiksmīghie griezuni, pēc tam lietas gaužas asaras.

Kad vēl gāju uz solāriju, arī bija sanācis pamatīgi apdedzināties, tā ka pēc tam nekur nevar rādīties.

Tagad atskatoties uz jaunības bildēm var kārtīgi iesmiet par komatiņu uzcīm, kuras toreiz cītīgi raustīju. Kur man bija prāts, kad domāju, ka tāda forma varētu man piestāvēt.

Liliii stāsts man lika atcerēties savu sauļošanas pieredzi. Sauļojoties Malagas pludmalē ar priekšpusi, saule baigi spīdēja acīs. Nez kāpēc iedomājos, ka varu sauļoties ar saulenēm uz acīm, jo neņemu vērā faktu, ka saules intensitāte Spānijā ir pavisam cita. Rezultātā pēc pusstundas man visa seja bija sarkana + neiesauļoti apļi ap acīm. Atceros, ka mammai biju raksījusi, ka izskatos kā sarkanģīmja panda.

Nu jā.. ar frizieriem ir klasika.. Gāju krāsot matus pasākuma dienā. Lieki teikt, ka visa piere bija melna (mana mīļāka Palette krāsa atstāj nenomazgājamas pēdas vēl ilgi). Ar Garnier tādu problēmu nav, bet Palette ir tas tonis, kas man iet pie sirds

Es par sevi diži neko neatceros, jo vispār bail no visādiem šādiem eksperimentiem. Bet ir gadījies aizrauties ar uzacu izraustīšanu. Atceros, ka vienreiz pat raudāju, jo gandrīz nekas nebija palicis + man vēl dabīgi ir diezgan gaišas un nav pārāk biezas.

dažreiz sajūta, ka salonos speciāli ņirgājas par cilvēkiem, un tieši tajos atbildīgākajos brīžos ikdienā normāli uztaisa.

Aizrāvos un izraustīju briesmīgas formas uzacis.

ir bijis Turklāt sanāca katra savādāka.

Un vēl izdarīju milzīgu kļūdu, kad atļāvu draudzenei sev apgriezt galus. Mati bija protams izroboti, un nācās šķirties no kādiem 10 cm.

Ā vēl. Tīņu vecumā man bija baigās pumpas, mamma nopirka tipa dabīgo līdzekli sejas tīrīšanai, tikai žēl, ka es neizlasīju pamācību, ka tā draņķība ir jānoskalo. Pie katras sejas kustības sāpēja kā traks, viss bija sarkanos pleķos un savilkts. Drausmas.

Tīņa gados izdomāju, ka gribu nokrāsot zilus matus, nejau visus, bet pakauša daļā, tā teikt apakšējos. Šo uzdevumu veicu mājās, un neidomājos, ka mazgāt vajag atgāžot galvu uz aizmuguri, nevis noliecoties pāri vannai, rezultāts bija fantastisks. Gandrīz visi mati bija zili, vietām zaļi, un vietām blondas šķipsnas. Leiki piebilst, ka pēc tam kādu laiku staigāju žaļu galvu, zilajai krāsai balējot ārā. Tā pat man bija vienreiz ar tumšo krāsu, arī, blondā galva izdomāja pusi matus nokrāsot tumšus, atkal jau apkašējos. Jā, mācības no pirmās reizes nebija, mazgāju tāpat, pārliecoties pāri vannai. Bet tad jau rezultāts bija daudz smukāks nekā ar zilajiem.
Un vēl viens triks ar matiem, nez kāpēc biju sadomājusies, ka no tumšiem matiem ātri tikšu vaļā ar balinātāju, atkal ar druškām eksperimentējām, rezultātā mati pie saknēm spilgti riži, pārējie tik pat tumši kā iepriekš, nu neko, cepure galvā un duj uz veikalu pakaļ tumšai matu krāsai.
Pēc tām reizēm prātiņš nācis mājās, ar matiem šitā nekad vairs neeksperimentēšu.

sen senos laikos, kad man bija kādi 14 gadi, gribēju plānākus matus,jo man vienmēr bijuši biezi mati. To panācu pavisam vienkārši-nogriežot dažas apakšējās šķipsnas. viss bija kārtībā līdz brīdim, kad mati sāka ataugt un tie īsie mati sāka rēgoties, piemēram, kad mati bija astē sataisīti kaut ko līdzīgu esmu darījusi arī ar priekšējiem matiem- man čolka bija slīpi uz sānu un to vietu, kur celiņš sadalās katrs uz savu pusi (pie pieres) ik pa laikam apgriezu. rezultātā man tur bija tāds kā ezītis, izskatījās šausmīgi. Nekad vairs pašrocīgi matus negriezīšu!

un vēlviens ne gluži eksperiments, jo man tā ārsts lika arī ap gadiem 14, aizgāju pie ādas ārsta, jo bija problēmas ar muguru (vēlāk pati atklāju, ka alerģija no piena, bet tobrīd vēl nezināju) man ļoti metās pumpas tieši uz muguras. ārste izrakstīja zāles un pie reizes izdomāja, ka man jālieto arī sejai tās zāles. te nu jāpiebilst, ka man sejas ādas stāvoklis vienmēr bijis tuvu ideālam un nekādas zāles nav bijušas vajadzīgas. bet nu ja jau ārsts saka..pēc pāris lietošanas reizēm mana seja izskatījās tā, it kā ar smilšpapīru būtu berzusi- sarkana, sāpīga, vienos izsitumos, sajūta, ka seja deg. pārtraucu lietot. tad nu bija apmēram tā- nebija problēmas ar sejas ādu, aizgāju pie ārsta, sačakarēju seju, pārtraucu lietot, atkal viss kārtībā bet skaitījās laba ārste, pat diezgan zināma savā jomā

Vislielāko kļūdu pieļāvu nu jau gadus 4-5 atpakaļ, kad no melniem matiem nolēmu tikt uz gaišākiem, cerībā, ka pēc tam tos nokrāsojot sarkanā krāsā, tie patiešām būs spilgti sarkani. Tā nu mājās eksperimentēju ar balinātāju. Viss būtu bijis lieliski, ja nebūtu aizrāvusies ar balinātāja turēšanas ilgumu. Rezultātā, kad mati tika mazgāti, vilku ārā veselas matu šķipsnas, kuras bija vienkārši nodegušas. Lieki piebilst kā toreiz raudāju un birdināju asaras, jo dēļ šī neveiksmīgā eksperimenta mani mati, kuri tolaik bija gandrīz līdz dibenam, tika nogriezti gandrīz uz zēngalviņu. Tagad jau izdzirdot vārdu "balinātājs", mana sirds salecas

Tagad nekas traks nav noticis, bet kad biju jaunāka atceros ka dienu pirms 1 septembra pie friziera gāju. Man bija gari skaisti dabiskie mati, aizgāju pie vietējās frizieres, pateicu lai galus tik smuki apgriež, bet šī muļķe izrādijās ka ir krieviete un nesaprata ko teicu, viņa man reāli nogrieza īsus matus, tā itkā man bļodu uz galvas būtu uzlikusi, tur bija kādi 30 cm matu vējā. Es tad vel biju jauna un mamma mani veda, es pati tik biju spiesta spogulī noskatīties kā tā vecene man nogriež matus un mamma man pēc tam tik teica, ka ko nu tur vairs padarīs, ja jau viņa bija sākusi griest tad nu neko vairs nevarēs atdarīt. ai nu kā, es pec tās reizes ļoti skatos pie kā eju griest matus un parasti izvēlos frizierus kurus ar pazīstu.