Rauju vaļā pinkšķi par to, ka esmu viena cilvēka dēļ tā sevi pazemojusi un necienījusi, ka vairs tālāk nav kur iet. :D
Bet man vajag un vajag viņu, lai vai kas - nespēju rimties un beidzot likties mierā.
Bet tā vispār bija doma par gulētiešanu, bet tas tīri tāpēc, ka esmu viena dzīvoklī un kaut kā neomulīgi vienai sēdēt, tad jau labāk iet gulēt. Un fonā nevaru uzslēgt dziesmas, jo tad vēl trakāks raudiens, un filmas arī nevaru slēgt, jo tad liekas, ka nedzirdēšu, ja kāds lauzīsies pa durvīm iegšā vai būs citi mistiski trokšņi. :D