Sveika Gunita!
Tiko esmu izkāpusi no ši apburtā loka. No savas pieredzes varu teikt tev tikai to,ka laiks būs vajadzīgs vienozīmīgi..un tās nebūs viena nedēļa vai divas..pat ne trīs..
Manā gadījumā pēc šķiršanās man vairāk laiku sanāca pavadīt vienai,līdz ar to manas domas bija tikai pie zaudētajām attiecībām,analizēju ik brīdi,mirkli,situāciju,ko varēja teikt,ko nevajadzēja teikt,ko vajadzēja darīt un ko labāk nē.. Galvai cauri skrēja milijoniem domu.. no rīta ceļoties pirmā doma bija-vai tiešām tas notiek ar mani,vai tiešām tas nav tikai ļauns murgs..? Lūdzu ļaujiet man pamosties,man taču sāp..
Bet neviens neļāva man atmosties.. es turpināju celties katru rītu ar šādu sava veida lūgsnu un netiku uzklausīta lai kā arī lūdzos-pamodiniet!
Tad es sāku lasīt dažādus internetā sastopamos rakstus-"Kā tikt pāri pirmās mīlēstības zaudējumam.", "Kā atgūties pēc šķiršanās". u.c.
Sekoju tur visvairāk minētajam padomam-nodarbināt sevi. Pavadiju laiku kopā ar draugiem,ģimeni..izklaidējos un sastrādāju tādas lietas,kad no kauna nezināju pat kur likties..bet nekas,itin nekas man nepalīdzēja aizmirst viņu.. Visu laiku lai ko es darītu viņš bija manā acu priekšā,itin viss atgādināja man viņu..
Līdz bēgot no viņa 2 mēnešus(viņš izvairijās no manis,un es no viņa),es beidzot stājos aci pret aci ar viņu..
un zini..?tukšums..pilnīgs tukšums..mēs satikāmies kompānijā kā parasti draugi..
Protams lieki teikt,ka pēc pārdis dienām es atkal sāku domāt par iemesliem kādēļ un par ko..
Bet tas ir ceļš..uz "izveseļošanos".. un ar katru dienu ko dzīvoju paliek arvien vieglāk un vieglāk..
Esi stipra,pacietīga un tici man ar laiku kļūs vieglāk pat ja tagad liekas elle.. Tu tiksi ar to galā!