Kamēr es esmu tiksusi pie datora, lai varētu ierakstīt komentāru (no telefona grūti), labi, ka Tev ir nākusi apgaismība, ka "nē" pie altāra nebūt nav labākais risinājums!
Bet es gribēju uzrakstīt pieredzi, ko esmu redzējusi sev apkārt-
Viena mana laba paziņa arī saņēma bildinājumu, arī gatavojās kāzām.. bet viņa juta - kaut kas nav! Visa tā gatavošanās nāca ar lielu piespiešanos, nebija izslavētās eiforijasmeklējot kāzu kleitu,utt. Un viņai ar vien vairāk nāca apziņa, ka tas nav tas, ko viņa grib. Vai viņa gribēja pašas kāzas vai precēties ar šo cilvēku un būt kopā līdz mūža galam?
Arī viņi kopā bija daudzus gadus, viss it kā bija labi... Bet viņa vienkārši juta, ka, ja apprecēsies, tad tas būs pret viņas iekšējām sajūtām.. Viņa jau paredzēja, ka gada laikā izšķirsies.
Protams, tas lēmums nāca smagi. Negribēja sāpināt otru cilvēku,utt. Sāpīgi.
Tomēr viņa saņēmās un pateica viņam, ka kāzas nevēlas. Protams, viņš tika sāpināts; arī ģimenes bija nesaprašanā... Bet kā šī sieviete teica - brīdī, kad viņa savam draugam to bija pateikusi - kā akmens no sirds novēlās! Viņa sajutās brīva un harmonijā ar sevi. Un tad viņa vēl vairāk pārliecinājās, ka tā bija pareizā izvēle.
Nu jau pagājis kāds pusgads - pamazām pusis sāk ar viņu runāt...
Ar to es gribu teikt - ka vajag saņemties un izrunāties. Un, ja Tev tiešām ir šī sajūta, ka - nē, nebūs! Tad nevajag! Vēl pirms kāzām domāt par šķiršanos ir muļķīgi.
Un, manuprāt, runas par naudas iekrāšānu, nogaidīšanu,utt arī ir liekas un muļķīgas - ja vīrietis nav muļķis, viņš tačus apratīs! Nu kāda naudas krāšana un dārgas kleitas, kāda gadiņa pagaidīšana? Ja ir mīlestība un vēlme būt laulātam pārim, tad ir un viss!
Atlikt kāzas, kuras jau ir sāktas plānot, manuprāt, ir attiecību beigas. Jā sāpīgi, bet ne tik sāpīgi, kā paziņot to draugam īsi pirms vai pēc kāzām.
Labāk izšķirties šādi, nekā laikā, kad ir jau bērni..
Un pateikt to visu vajag pēc iespējas ātrāk! Nevajag to vilkt garumā! Kamēr nav sākusies lielā gatavošanās, kamēr nav sākti gatavot ielūgumi un pilnais viesu saraksts nezin par kāzām...
Katrā ziņā, manuprāt nevajag sevi un viņu muļķot. Ja Tev ir šādas domas, tad nav jēgas arī saglabāt vai glābt šīs attiecības - tātad nav!
Es domāju, ka man daudzas meitenes piekritīs - ka gatavojoties kāzām ar savu mīlestību, savu vīrieti pēdējais par ko domājām bija tas vai tiešām vajadzētu precēties?! Man vispār nekas tāds pat prātā neienāca... Un, ja otram kas tāds burtos pa galvu es izvēlētos mažako no sliktumiem - uzzināt par to pēc iespējas ātrāk!