Māte un meita

Attiecības pat ļoti labas. Kad dzīvojām zem viena jumta, bija biežāki strīdi, tagad ļoti reti. :) Ar viņu vsp var jebko kopā darīt, viņa ir forša, man ir paveicies :)
Un nē, nenākas dzirdēt aizvainojumus :)

Mums ir labas attiecības - kā draudzenēm.

Ar mammu nekad neesmu kopā dzīvojusi, uzaugu pie vecmammas. Ja arī kādreiz bija kāda sāpīte, tad tagad tam visam esam tikusi pāri, un saprotamies ļoti labi.

Attiecības ir teicamas, attālums tās stiprina vēl vairāk! :)

Milla -Tiešām priecājies, jo musdienās reti, kad ir labas attiecibas ar māti. bet savā ziņā tas viss ir saprotams. Mūsu vecāki dzivo citā laikā, pietam, nevēlas lai mēs būtu "vieglas" un sāpinatas

Kad dzīvojām kopā, nerunājām. Vispār, ja vajadzēja skolā dienasgrāmatu parakstīt, tikai tad. Kad bija komunikācija, tā bija tikai strīdēšanās, bļaušana. Neesam mēs sliktas, kaut gan varēju būt labāka meita :D tikai sapratām, ka nespējam dzīvot kopā. Kad pārvācos uz Rīgu, sākam kontaktēties vairāk, un tad jau katru dienu un tā vēl tagad. Līdz sāku viņai vairāk uzticēties, viņa uzticējās man. Un tagad? Mums ir superīgas attiecības. Tikko kā brīvdienas, raujos uz mājām pie mammas. Tiesa ilgāk pa 3 dienām nepalieku, tas sāk palikt bīstami :D

Attiecības ir labas.. atbalstu esmu guvusi vienmēr.. Protams, dzīvojot zem viena jumta biju pusaudze un bija tas maksimālisma laiks, kad dažkārt atļavos dusmoties par lietām, ko noteikti nevajadzētu.. bet tas laiks ir sen jau aizritējis...

Ar mammu ļooooti ļoti labas attiecības,vienai otrai esam viss.

Mums ir ļoti labas attiecības. Neesmu strīdējusies ar mammu - jā, dažreiz atšķiras viedokļi, bet nepārvēršam diskusiju strīdā.
Kopš nedzīvojam kopā, gandrīz katru vakaru sazvanāmies. Lai gan tā man ir arī ar omu, māsu, retāk ar brāli.

Aizvainojumus neesmu nekad no mammas dzirdējusi. Viņai savi bērni vienmēr šķiet paši labākie. Vienīgais, viņai ļoti nepatika mans ex draugs, jo darīja man pāri, bet tāpat cienīja manu izvēli, tikai no priekiem pa gaisu lēkāja, kad izšķīrāmies :D

Ļoti bēdīgas. Kad aizgāju dzīvot atsevišķi, māte uz manis dusmojās, jo vairs nebija neviena, kas darītu mājas darbus :)
Visā visumā mums nekad nav bijušas īpaši siltas attiecības, esam 4 bērni ģimenē un es esmu vecākā un nemīlētākā, iespējams, tāpēc, ka man vienīgajai ir mugurkauls un savs viedoklis un sava dzīve. Turklāt esmu vienīgā ar vismaz kaut kādu izglītību un labu darbu.
Tā kā nespēju pieņemt to, kā un kādos apstākļos dzīvo mana māte un negatīvo attieksmi un emocijas, kuras saņemu, katrā tikšanās reizē, pieņēmu šausmīgi smagu lēmumu vairs ar viņu nekontaktēties. Vienkārši pateicu, ka gribu distancēties no cilvēkiem, kas man nevēl neko labu, un lai viņa labāk cenšas sakārtot savu dzīvi. Tā nu jau vairākus mēnešus vispār nekontaktējamies, lieki piebilst, ka arī māsas un brālis mani tagad uzskata par kaut kādu bezsirdīgu maitu. Bet tagad es jūtos daudz labāk un vieglāk... un man ir pašai sava lieliska ģimene un milzīga motivācija būt labai mātei savām meitām :)
Nav jau viegli visu situāciju aprakstīt pāris teikumos, bet tā nu man ir sanācis. Apskaužu tās meitenes, kurām ir siltas un tuvas attiecības ar mamm, man tas vienmēr ir pietrūcis.

Kādreiz kasījāmies visu laiku. rīvējāmies nepārtraukti, bet kad aizgāju dzīvot pa savam- attiecības ļoti mainījušās. esam kā draudzenes. dzīvojam pāris minūšu attālumā viena no otras, bet tpt katru vakaru sazvanamies un pusdienu pie viņas....forši tā..:)
viņa ir tas MANS cilvēks, tpt kā msn draugs, pie kā es varu aiziet un izraudāties tāpat vien..Ja kādreiz draugs netiek ar mani galā, tad sūta pie mammas:D

Kad biju maza un pusaudzis mamma likās ļoti stingra, pat brīžiem baidījos:). Tagad, esot pieaugusi attiecības tikai siltākas paliek, saprotu, ka mammai vienmēr bija taisnība:), kā arī pati esmu mamma un arī ļoti ceru, ka arī man ar meitu vienmēr būs labas attiecības, jo kas gan var būt tuvāks kā māmiņa un meitiņa:)?

P.S. Piekrītu čāčai;)

man ar mammu ir nu ļooti labas attiecības. varam no sirds izpļāpāties, izraudāties, izsmieties, izdejoties pa klubiem, nu visu, visu!
bet, jo mazā māsa kļūst pieaugušāka, jo vairāk satuvinamies, domāju, ka vēl nedaudz un būsim labākās draudzenes! :))
mīlu savas ģimenes sievietes!..

Attiecības ir teicamas, attālums tās stiprina vēl vairāk!

+

Būtībā man nav vajadzīgas draudzenes,jo man ir mamma, mēs varam un runājam pilnīgi par visu..Viņa mani spēj sapurināt,kad vajag,un paglaudīt pa spalvai,kad vajag, viņa ir vislabākā ome maniem bērniem(lai gan daudzi manus bērnus notur par manas mammas bērniem, tas interesanti :) ), bet mēs nevarētu dzīvot vienā mājā,domāju,ka arī vienā pilsētā nē,vismaz ne tajā mazmazpilsētiņā,kurā viņa dzīvo, vienmēr,kad braucu prom no viņas, vai viņa brauc prom no mums biņņāju kā mazs bērns..
Mums gan ir īpašākas saiknes,kā parasti bērniem ar māti,tādā ziņā,ka es esmu ļoooooooti darījusi viņai pāri, es viņai visu mūžu būšu pateicīga,ka vispār esmu dzīva, tāpēc tas viss ir vēl daudz sarežģītāk un dziļāk,jo,pat tad,kad sanāk strīds, pat ja taisnība ir man, es vnm jūtos pat fiziski slikti,un vienmēr pirmā atvainojos,pirmā izeju atpakaļ uz kontaktu.

Mana mamma loti agri saka man uzticeties un lava man pasai pienemt svarigus lemumus. Ta nu kops 14 gadu vecuma musu attiecibas ir loti draudzigas. Es zinu, ka vina vienmer bus ar mani, pat, ja mani lemumi reizem nav isti pareizi. Mes esam lieliska komanda. :)

Esam draudzenes. Nē, nekādus aizvainojumus jau gadiem neesmu saņēmusi. Kopš dzīvojam atsevišķi, attiecības ir kļuvušas lieliskas.

mums ir tādas best friend tipa attiecības. man ir interesanti gan ar mammu atpūsties, gan iepirkties, gan pēkšņi saņemt no viņas, piemēram, 3 kurpju pārus :D attiecības ar gadiem tikai paliek kvalitatīvākas. aizvainojumus nekad mūžā neesmu sanēmusi.

Man ar mammu ir lieliskas attiecības!
Nekad nekādus aizvainojumus vai pārmetumus arī neesmu dzirdējusi. Saprotamies tiešām ļoti labi. Bieži vien varu viņu par kaut ko apbrīnot. Labā nozīmē!

Man ir forša, forša, forša mamma. Sākot dzīvot atsevišķi, attiecības, protams, ir tikai un vienīgi uzlabojušās, bet mēdzam sastrīdēties vienalga. Ir lietas darba jomā, kurās šad tad iesaistu arī viņu un tad ir bijis tā, ka 3 minūtes kopā, mamma fūrija, es pūķis, gandrīz "laulības" šķiršana, un tētis pārsmējies. :D Bet tas nav bieži. Kopā gan negribētu dzīvot - viena otrai esam kā putukrējuma torte, pietiek ar gabaliņu, bet tas gabaliņš ir izcils. :)

Ar mammu ir ļoooti labas attiecības!
Viņa ir mans labākais šopinga biedrs :D
Man ļooti patīk mūsu rituāls, parasti pēc neredzēšanās laika, satiekamies konkrētā kafejnīcā, klačojamies un dzeram milzu kakao, kamēr vēders sprāgst pušu no šķidruma daudzuma. Katru reizi sakam, ka nakamjā reizē jāņem mazāks tilpums, bet tik un tā ņemam to pašu spaini :D

loti labas attiecibas, mamma man jauna tapec daram daudz ko kopa, braucam atpusties, ekskursijas, ari manam draudzenem vina patik! brivdienas njem mazbernu pieskatit lauj mums ar virieti pabut divata un atpusties :)
aizvainojumus nekadus neesmu senemusi no mammas, atbalsta jebkura situacija!