Nauda.

Nē, jo nevaru tomēr atļuties visu, ko vēlos

diezgan turiiga Latvijas meerogam

Es piedzimu un uzaugu līdz 15 gadu vecumam ļoti, ļoti turīgā ģimenē, bet dzīve apsviedās kājām gaisā un 15 gados bija jāsāk strādāt, lai "savilktu galus kopā". Mans secinājums ir sentimentāls-nauda nedara laimīgu. Vismaz manā ģimenē turīgums maksāja smagas sekas. Tagad pelnu labi priekš vidējā latvieša, turklāt man ir tikai 23 gadi. Zinu, ka dzīvē sasniegšu panākumus (daudz strādāju, daudz mācos), bet vienmēr gribētu saglabāt cilvēcīgumu un ģimeni kā prioritāti. Aizrunājos-nē, es neesmu turīga :)

Nazīc- Prieks, malacīte!

Jā,esmu miljonāre...plānoju kļūt par miljardieri,bet to nedaudz vēlāk,šobrīd nav laika tik daudz pelnīt,jāatpūšas kamēr vēl jauna esmu. :)

Man mēnesī kopumā ir ap 600-700lvl, vai tas skaitās turīga, nezinu, bet jūtos apmierināta, kaut varētu vēl vismaz 100-200lvl pieplusoties :D

Mnē , neuzskatu sevi par turīgu :) kkad nākotnē

Man pietiek visam ko gribu! Tāpēc uzskatu sevi par turīgu. Reizēm šķiet, ka pat ir par daudz. Bet laikam man nav tik augstas prasības, kā citām meitenēm. Piemēram ieejot veikalā man nav momentā jāskatās uz cenām. Un ja patīk, iegādājos. Patīk gan aiziet uz restorānu, gan paceļot, gan arī iepirkties.

Ir starpība,vai esi turīgs vai pārticis. Ar nabadzību, izskatās,neviena te nesirgst.

Pēc dabas esmu izšķērdīga, patīk netaupīt nedz pērkot sev, nedz citiem.

Bet nu tie laiki ir beigušies, kad varēju uz vecāku kakla sēdēt, tāpēc ir jāsāk taupīt, jo naudas visam nepietiek, bet ceru, ka nākotnē, pēc studiju beigšanas, atradīšu labāk apmaksātu darbu un dzīve ies uz augšu :)

Atljauties varu, bet taa kaa peec dabas esmu minimaaliste un visvairaak man patiik vienkaarshas lietas un nepatiik apaugt ar mantaam, tad arii neteereejos daudz. Vieniigais, uz eeshanu sanaak sameeraa daudz teereet, jo manaa galaa paartikas standarti ir citi un negribaas pirkt steroidu sabaaztas vistas un gjeneetiski modificeetos gurkjus, jo redzu kaa tas atspoguljojaas uz cilveeku veseliibu.

Nē un Nē :D

Uzskatu sevi par turīgu. Bet nav tā, ka varu pirkt pilnīgi visu, ko sirds kāro. Ar "Turīgs" es saprotu tādu, kurš var atļauties dzīvot, nevis izdzīvot, turklāt, kurš var būt drošs par savu nākotni un zināt, ka neattapsies vienā jaukā dienā ar tukšu maku un bez ienākumiem..

nop

It ka ienakumi pietiekami, lai apmierinatu gandriz katru manu iegribu, bet morali es nespeju to naudu sadi izteret, jo zinu, ka mani vecvecaki skaita katru santimu. Labak ar savu naudu atviegloju dzivi viniem, neka perku visu, ko iegribas.

Piekrītu. Labāk veidoju uzkrājumu un "apdāvinu" vecvecākus.. tas sagādā patiesāko prieku tajā, ko spēj nopelnīt.

Interesanti, bet šajās 3 lapās ir tik ļoti,ļoti maz "man pietiek", ka esmu pat šokā..
Par sevi varu droši teikt,ka man pietiek pilnīgi visam,ko vēlos. bet nē, nedomājiet, ka tāpēc miljonāre. Vienkārši manas prasības nav penthauss, bentlijs, Dolce somiņa un Laboutin apavi.. Iespējams, daudzām šeit nevis ienākumi ir pārāk zemi, bet ambīcijas pārāk lielas?!

Piederu pie cilvēkiem, kurš pelna ļoti labi, varu atļauties sev nepieciešamo un arī kāroto, tai skaitā atvaļinājumus pavadīt skaistās pasaules vietās.. tomēr ikdienā braucu ar tramvaju, tā vietā, lai nopirktu sev mašīnu. Bet man žēl naudu, ko "izgrūstu" par apkopēm, servisiem, tehniskajām,apdrošināšanām, benzīnu, stāvvietu pie darba utt.. ar vienu a/m ģimenē mums ir pilnīgi pietiekami un to ikdienā izmanto vīrs.
.

Ja salīdzina turīgumu pa Eiropas valstīm, tad vislabāk , pēc statistikas datiem, dzīvot ir Luksemburgā, Norvēģijā un Šveicē, bet visbriesmīgāk Bosnijā un Hercegovinā un Albānijā:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/GDP_per_capita,_consumption_per_capita_and_price_level_indices

sunscreen, būtu interesanti redžet tos standartus :)

Vārds turīgs man nozīmē krietni virs vidējā. Reiz kaut kur bija publicēti kaut kādi Eiropas standarti vai kas, un sanāca, ka esmu tāds apakšējais vidusslānis, lai gan Latvijas kontekstā tas jau būtu vidējais vidusslānis :D
Turīga būšu tad, kad nebūs jākrāj - kad var vienkārši uzsaukt sev ceļojumu, nerēķinot, vai un kādu robu tas iesitīs. Un, protams, kad var atļauties iegādāt savu dzīvesvietu.

It ka ienakumi pietiekami, lai apmierinatu gandriz katru manu iegribu, bet morali es nespeju to naudu sadi izteret, jo zinu, ka mani vecvecaki skaita katru santimu. Labak ar savu naudu atviegloju dzivi viniem, neka perku visu, ko iegribas.