manuprāt, jebkura cilvēka pašapziņa tiek iedragāta pie "es tevi vairāk nemīlu". cilvēks automātiski sāk meklēt vainu sevī pat, ja tādas nav. nezinu gan, kā viņa var celt puiša pašapziņu. diez vai būtu efektīvi arī - tu esi foršs, ideāls puisis, bet neesi piemērots man... nu pēc tādas frāzes es domātu - bet ne gana labs, lai tu mani mīlētu... nezinu gan, manuprāt, tur baigi pārdomāti jāceļ puiša pašapziņa. reāli es nezinātu, kā to izdarīt.
shy- kā tu zini, ka puisis neēd vispār un tikai raud? tev viņš to stāsta? tu viņam tici uz vārda? zinu, ka manai draudzenei bijušais draugs mēģināja līdzīgi šādi iežēlināt. kad viņš redzēja, kad viņa nereaģē, mēģināja citas metodes. tad arī draudzene saprata, ka viss iepriekšējais bija teātris (arī reālās asaras)., lai meiteni tikai noturētu. vislabāk, manuprāt, tādā situācijā kā tavējā ir pateikt savas domas un stingri turēties pie tām, kā arī nekādās miljons sarunās ar puisis neielaisties un lēnām pātraukt kontaktēties. savādāk viņš ļoti labi zina, ka tu atkal salūzīsi. tu taču arī kādreiz telefonu var necelt, uz vēstulēm neatbildēt un izlikties, ka mājās neesi.