Anny, paldies par jaukiem vārdiem! :) Zini, es tagad tiešām izbaudu šo visu - katru viņa lielo atklājumu, katru smaidu, katru jauno skaņu un katru reizi, kad izdodas ar pirmo uzminēt, ko tieši viņš vēlas no manis :) Ir tāds prieks no rīta pamosties un ieraudzīt, ka viens ķipars blakus gultiņā jau smaidīgs gaida! Bet pirmajā mēnesī likās, ka uj uj uj..domāju, ka sajukšu prātā, ja visu pusotru gadu būs tā... Vajadzēja uzreiz ticēt mammai, ka tiklīdz iepazīsim viens otru, viss būs pavisam citādi! Un ir arī :) Turklāt man ir lieliska atbalsta komanda, kas ļauj izrauties, piemēram, uz teātri ar vīru vai uz kafeni ar draudzeni. Jo bez tādiem brīvbrīžiem diez vai varētu tā izbaudīt mājās būšanu. Un vēl es tagad pavisam noteikti varu teikt, ka agrāk bērniņš būtu bijis par ātru - gan man kā cilvēkam, gan mūsu attiecībās, bet šis tiešām bija īstais brīdis. Labi notrāpījām ar sajūtām :)