Cik liela nozīme ir tam, ka tevi mīl?

freijace - arī vīrieši iemīlas sievietēs tāpēc, ka iemīlas, nevis izvēlas, kurā iemīlēties. kā jau teicu - mīlestība nešķiro cilvēkus. protams, ne vienmēr gadās iemīlēties sev it kā piemērotākajos cilvēkos. tas, ka tev vēl nav augstākā izglītība un sportisks augums, nenozīmē, ka kāds vīrietis, kas ir kas labāks par bezdarbnieku, tevi neiemīlēsies. tad jau visas apaļīgās sievietes vispār dzīvotu vienas, bet tā nav. bieži vien pat tieši sievietes, kuras mums pašām šķiet nepievilcīgas, ir kopā ar TĀDIEM vīriešiem, kuri citām tikai sapņos rādās. tā kā tas nav tikai rādītājs.
tad, kad tu pati iemīlēsies, tad sapratīsi, par ko es runāju ;)
starp citu izglītību iegūt un uzturēt sevi labā formā - tas ir jādara priekš sevis, nevis priekš vīrieša. protams, vīrieši mīl ar acīm un jebkurš cilvēks vēlas, lai cilvēkam būtu kāda izaugsme vai kaut kāds pamats. bet to visu var veidot arī attiecību laikā.

Laikam tā bija Anny (ļoti, ļoti atvainojos, ja sajaucu), kas teica, ka vīrs reti sakot šos vārdus, un tad vienu reizi pateicis - es Tev pateicu, ka mīlu un ja kaut kas mainīsies, ziņošu par to

Nesajauci, tā arī ir. Nav tā, ka tā bija viena reize, bet kopš tās frāzes tiešām man arī nesaka. Pat tad, kad tirpinu un bakstu :D Pēc cosmo likumiem man jāsecina, ka mani vīrs nemīl, un sliktākais ir tas, ka man reizēm tādas trakas domas ienāk prātā :( Pirms es nelasīju cosmo diskusijas, godavārds, bija vieglāk dzīvot :D

Ja tā dara tajā vecumā, tad tas vēl nav nekas, tam vecumam tas pat piestāv, skumji būtu, ja ar tādiem vārdiem tik ātri mētātos pieauguši cilvēki.

Mētājas gan, arī tie, kam pāri 20 un tuvu 30.

Man personigi svarigi tikai darbi, es vardos vispar neklausos jo teikt jau var visu ko. manuprat, tikai pec attieksmes/ricibas var redzet to ka ir patiesiba.

Vai svarīgāk nav justies labi kopā? Nevis būt it kā mīlētai, bet nejusties labi. bet kapec tu doma, ka nemil? attieksme tacu parada pretejo. Un katrs tacu ar vardu, milestiba, saprot ko citu.

Mīlēt var arī bez iemīlēšanās fāzes.. Ir cilvēki, kas ir gana apdedzinājušies iepriekš.. un viņiem ir grūti savu sirdi atvērt jaunās attiecībās. Ja viņš šobrīd nespēj atzīties mīlestībā.. varbūt tas notiks vēlāk?
Attiecības, kurās saprāts dominē pār sirdi (vismaz sākumā), nav jau zemē metamas. Svarīgi ir tas, ka Tevi ciena, rūpējas.. Ar laiku pieķeršanās pieaugs :)

Vai vienmēr straujās atzīšanās mīlestībā ir patiesas? Parasti jau nesaka: ''es Tevi esmu iemīlējusies!'' Drīzāk - ''es mīlu Tevi''.. Bet ir atšķirība starp šiem jēdzieniem, manuprāt :)

No citas puses.. ja man puisis ilgstoši nespētu atzīties mīlestībā.. es justos kompleksaini :)

Man ir ļoti svarīga abpusēja mīlestība. Un man vajag katru dienu gan dzirdēt, gan redzēt, ka mani mīl, savādāk es nejūtos labi. Un paldies Dievam, es to dzirdu vairākas reizes dienā un redzu caur visiem darbiem un rūpēm ik dienu.
Zinu, ka daudzi uzskata, ka tiem vārdiem zūd jēga, ja skandina bieži, bet mums tā nav. Mēs joprojām to ik rītu un ik vakaru un, protams, arī īpašos brīžos spējam viens otram pateikt tā, ka skudriņas skrien pāri ķermenim, pat pēc 8 gadu kopdzīves. Un joprojām tajos brīžos, kad mēs vakariņojam sveču gaismā, viņš paceļ vīna glāzi, pasaka tostu un tad pasaka, ka mani ļoti mīl un ir laimīgs kopā ar mani, es vienkārši lidoju un jūtos tik laimīga :)

Man personigi svarigi tikai darbi, es vardos vispar neklausos jo teikt jau var visu ko. manuprat, tikai pec attieksmes/ricibas var redzet to ka ir patiesiba.

Piekrītu.

Cik noprotu.. kordelia nav ar puisi kopā ļoti ilgi.. Ja vairāku gadu laikā nav reakcijas.. tad ir skumjāk..

Man vārdi ir tikpat svarīgi kā darbi. Vārdi no vīrieša ir apstiprinājums, tam ko es jūtu un domāju, ka viņš mani mīl, ka viņš rūpējas, sargā mani, ir uzticams, u.c. Tā jau var jebkurš pāris dzīvot kopā un būt šīs nosauktās svarīgās lietas attiecībās, ja ir cieņa, tad, manuprāt, savādāk nevar būt, bet par mīlestību gan var padomāt ( ir vai nav).