Tu citas vietā..

Bet kā jūs tā vienkārši spējāt ievākties un visu iztīrīt? protams, es pārkārtoju pa savam, manas mantas utt, bet es neko neuzdrošinos mest ārā pirms nejautāju, jo tās nav manas mantas. es tā nevarētu- ah, nepatīk tā lampa, metu ārā un viss.

Kad ievācāmies kopīgajā dzīvoklī, tad es palīdzēju pārvākties un kopā škirojām mantas. Bija šādi tādi sīkumi no bijušās meitenes palikuši, bet vīrs pats izmeta, ja godīgi. Es nemaz nelūdzu.

Par mantām nav ko teikt, jo dzīvokli īrējam, te ar bijušajām dzīvojis nav..
Bet, atceros, ka reiz atteicās braukt ar mani kopā uz vietu, kur ir bijis ar bijušo, ja nemaldos, tad pat meloja man, ka tur nekad nav bijis..

Anny gan gudri izdarījusi!

pasaule

Neesat gadījumā neilgi kopā? Es ar kādu pusgadu šitā ņēmos, bet pārgāja, nu nedomā par to tik ļoti, domā par tagadni :) tas pāries :) man ar bija jocīgi nodarboties ar tiem pašiem sportiem sākumā, visu laiku salīdzināju. Ja tev patīk klintīs kāpt, tad kāp- pirmās 3x būs jocīgāk, pēc tam jau aizies :D
Protams, ne jau lampu metu ārā, bet kaut kādas pusizmantotas krēma bundžiņas, matu taisnotāju kārbas, sieviešu žurnālus utt. (vīrietis uz tādiem sīkumiem neiespringa- dzīvoja ilgu laiku pat nepamanot, ka tādas mantas tur ir).

Vīram bija viens T-krekls, kas man nepatika. Es izdomāju, ka no tā jātiek vaļā un izmantoju, mazgājot mašīnu. Vīrs pēc tam prasīja, vai es speciāli tā izdarīju. Izrādījās, ka tā bija dāvana no bijušās

:D
mums pirms gadiem bija līdzīgi, tikai ne ar apģērbu..ar auskariem:D es izlidināju viņa auskarus un tēloju muļķi,ka neko nezinu. tie bija ex dāvināti.
Man mans ex uzdāvināja tādu Ziemasvētku lampu, ļoooooti skaista,kā eglīte, bet balta ar kristāliņiem....viņš to lampu pa kluso aiznesa pie manas muteres uz māju.:D katru gadu Ziemassvētkos pie senčiem redzu savu skaisto lampu:D

Es draga apģērbu,kas man ne visai (viena jaka konkrēti ) noslēpju savā plauktā..tur ir tāds bardaks, ka viņš tu pat necenšas ielīst:D tur noteikti čūskas dzīvo.:D

Ak, šausmas meitenes. :D Liekas, ka daļai te vajag noskatīt jaundzimušus puisīšus un pirkt par aitām. :D Es varu iedomāties, cik briesmīga ir sajūta, braucot pie mīļotā ar sabiedrisko transportu un domāt - šajā krēslā viņa sēdēja un brauca pie mana mīļotā dāvināt pepenītes... Vai, vai, vai - pa šīm trepēm viņi abi kopā nāca mājās un smējās, jo viņiem bija jautri - šaj sienai viņa pieskārās kad paklupa... :D :D Es no smiekliem nevaru asaras valdīt. :D
Taču pašas ieklausieties tajā ko sakat! Izklausās pēc kādas apsēstības. :D

Pat nevienās attiecībās neesmu iedomājusies kaut ko tādu. Vienkārši, nejautāju un arī nestāstu.
Man ir bedīga pieredze no otra gala, kad paliku bez sudrablietām, jo visas tās bija kāda dāvinātas. Galvnais, es tam pat nepievērsu uzmanību, nu neskatos es uz pāris gadus atpakaļ dāvinātu ķēdīti un nesēžu, nedomāju par bijušo... bet nē, greizsirdības uzplūdā ex izmeta visu, pat lietas, kuras bija dāvinājusi mamma.
Pretīgi.

Es gan to neuzskatu par apsēstību,ja kāda negrib gulēt gultā, kurā viņas draugs ar savu ex ir traļi vaļi...ja es tik tālu aizdomātos - es arī nelēktu no prieka gaisā:D

greizsirdības uzplūdā ex izmeta visu, pat lietas, kuras bija dāvinājusi mamma.

nu jbl...

:D :D kaut kā slimīgi. Nu ir jāmāk pieņemt, ka mums katram ir sava bagāža, es vienmēr apzinos, ka neesmu pirmā un , iespējams, nebūšu arī pēdējā .... :)

nezinu :D neesmu metusi ārā bijušās dāvināto jaku, džemperi. Man pat nebija ienācis prātā :D viņam bija maks,ko bijusī uzdāvināja Ziemīšos. Kad uzzināju to- netaisīju scēnas un vsp uztvēru visu mierīgi. Pats jau teica,ka maks nepatīk( jo bija jau nobružāts) tākā es nākamajos Ziemīšos uzdāvināju viņam maku. Vispār interesanti kāda ir citiem cilvēkiem uztvere un domāšana :)

Es brīnos, kā tu vispār vari viņa mājā vai dzīvoklī ieiet, jo - šausmas, bijusī arī ir spērusi kāju uz tās grīdas.
Mazliet slimīga tā uztvere.

Bijušo meiteņu lietas vēl tā, tās nav žēl izmest. Bet kod arīt ar savām lietām, ko piedrazājušas mīļākās? Visu mūžu biju sapņojusi par milzu gultu... krāju kādu pusgadu, līdz varēju atļauties patiešām ekskluzīvu 2x2m gultu, fantastika... un ko domājies, mans dārgais šo manu gultu piedrazāja, atvedot uz to savu mīļāko. Vot tā gan ir viena pretīga sajūta!

Nepietiek, ka pēc kadas meitenes tiek izmazgāti pārvalki? :D A to katru reizi gultu mainit nav forši :D

Nika - ļoti žēl,ka tā sanāca. Varu iedomāties tavu sarūgtinājumu.

Nika, tas gan noteikti ir pretīgi!

Nika- piedod, bet sagaidīji to, ko... sagaidīji.. tu taču teici, ka jūs izšķīrāties.. šis bija šķiršanās iemesls?
vnk nomaini vīrieti un gultu. pirmkārt, jau vīrieti, savādāk gultas nespēsi mainīt un vai jēga..

Nika -kāpēc tu krāji un pirki gultu? kāpēc viņš nevarēja to izdarīt vai jūs abi kopā?

Tagad jau esam izšķīrušies, aizgāju no viņa un gultu arī atstāju viņam... Bet ne uzreiz pēc krāpšanas izšķīrāmies, tā kā paspēju vēl tajā piešmulētajā gultā pagulēt.

Sany, tā bija mana vēlme pēc tādas gultas, es gribēju kaut ko savu. Līdz tam man pašai personigi nebija tādas lielas lietas piederējušas. Piepildīju sapni Ha ha haa :D

Manam draugam šī ir pirmā kopdzīve, tā kā man tādas problēmas izpaliek. Arī dzīvokli sākām īrēt tad, kad jau bijām kopā.