Skaidrs, ka puisim ir depresija. Tas, ko Tu vari darīt ir norādīt viņam, ka būsi viņam blakus, kad būs vajadzība un ka Tu viņu mīli. No stāstītā šķiet, ka viņš ļoti pārdzīvo domu, ka ir slikts tēvs. Tas, ka dzīvojat pie vecākiem viņam derdzas nevis Tavu vecāku attieksmes dēļ, bet tāpēc, ka uzskata sevi par neveiksminieku, kurš nevar nodrošināt savai ģimenei mājvietu. Ja ir dabūjis darbu, atbalsti viņu, kad viņš sāk plānot pārcelšanos. Pat, ja nevarēs atļauties neko greznu, viņam celsies pašapziņa, ka viņš kaut ko var. Katrreiz, kad viņš kaut ko izdara Tavā un bērna labā, pateicies. Kad viņš būs pārliecinājies, ka ir labs tēvs, viss nokārtosies.
Vēl es pieļauju, ka tā kā bērniņš ir maziņš, viņš vēl nav pieradis pie domas, ka ir atbildīgs par mazā dzīvību. Varbūt nejūtas gatavs un domā, ka netiks ar to visu galā, tāpēc viņam grūti komunicēt ar bērniņu, kad tas niķojas. Ļauj viņam izdomāt visas domas par to, kā būtu, ja viņš nebūtu ar Tevi, kā būtu, ja jums nebūtu bērniņa. Varbūt pat izrunājiet. Viņam noteikti tādas domas nāk prātā, bet jūtas par to slikti. Domā, ka tāpēc ir slikts vīrietis un tēvs. Bet tādas domas ir normālas. Kad visas domas par un pret būs izdomātas, nonāksiet pie secinājuma, ka bērniņš ir labākais, kas ar jums varēja notikt. Ja tomēr viņš tā nedomās, tad tā ir viņa izvēle.
Labi, ka Tev ir draudzenes un vecāki. Esi pacietīga un, kad nepieciešams lūdz palīdzību vecākiem un draudzenēm - kaut vai izrunāties.
205
