Aukle

Un šobrīd domāju, ka savus bērnus visdrīzāk labprāt atstāšu pie kāda cita padzīvoties, ne tik daudz, lai kaut ko atvieglotu sev, bet, lai bērnam paplašinātu redzesloku, attīstītu komunikācijas prasmes ārpus ierastās ģimenes utml.
Sūtīšu, lai vasarās dzīvojas pie vecvecākiem, mācās visādas praktiskas lietas. Zinu, ka mana mamma attieksies, kā pret pieaugušu un liks jau nu mazotnes piedalīties visdažādākajos procesos.

Man vēl bērnu nav, tā ka varu tikai filozofēt, bet es laikam priekšroku dotu jaunām auklītēm, nevis vecākām. Tas laikam no bērnības pieredzes, jo mums ar brāli bija superīga auklīte - tajā laikā bija studente. Nu vienkārši superīga, tikai labākās atmiņas, vienmēr ar mums darbojās, visu ko zīmējām, lasījām, lipinājām plastilīnus, viņa man tik daudz ko iemācīja. Un otrādi, kad jau biju paaugusies (kāda 2., 3. klase?) un kad pati jau gāju uz skolu, pati mācēju sevi pabarot utt, brālim bija auklīte kaut kāda veca ķoša, kas man ļoti nepatika (un es ZINU, ka es viņai arī nepatiku, tikai neviens man neticēja). Vienkārši nepatika un viss.

Zinu arī vairākas savas vecās kursa biedrenes un pāris draudzenes, kas piepelnās strādājot par auklītēm, es tādas tiešām labāk gribētu, nekā tās omes (nu izņemot bērna īstās omītes, protams)

Mana labākā bērnības draudzene vispār draugu bērnus pieskatīja jau no 11 gadu vecuma. Tad likās baigi normāli, bet tagad liekas, ka tik jauna jau arī ir mazliet par jaunu :D

Man pašai arī bija auklītes , gados vecākās kundzes nemācēja ar mani atrast kopīgu valodu, man vienkārši bija garlaicīgi ar viņām ....
Man arī šķiet, ka ar maziņu jābūt vieglāk , kā ar tādu, kas jau komunicē un ir ar saviem stiķiem un niķiem ....

Neatstasu savu bebi nevienai auklei. VIenigais, kam atstajam ir radiem, bet nekadi sludinajumu meklesana un darba intervijas nebus. Labak pati ar bebi sedesu majas.

Mans mazais atkal atsakās no krūts, dzer tikai no pudelītes. Atslaucu un dodu. Bet nu tagad jau lielākoties sanāk dot maisījumu, jo fiziski nav laika atslaukt.

Man būtu ļoti grūti uzticēt mazo auklei no sludinājumiem, jo ļoti labi atceros to video, kurā sieviete klapēja mazuli..
Manai šobrīd pusgads, atstājusi esmu tikai ar savu mammu uz pāris stundām.. bet tāpat visu laiku domāju, kā viņām iet..
Un es arī laikam atbalstu jaunas aukles (protams, pilngadīgas), man kkā šķiet, ka vecam cilvēkam var pietrūkt pacietības, kā arī ar jaunām auklītēm bērnam mēdz būt interesantāk, jo izdomā dažādas nodarbes..

Mani bērnībā atstāja pie vienas no vecmammām, ja godīgi, tēta mamma bija šausmīga, rupja un reti kad jauka. Viņai tāds raksturs. Tad nu es ar tādu riebumu braucu uz laukiem, vienmēr likās, ka tas ir sods par kaut ko. Un tagad nevaru pret viņu tā ar kaut kādu sirsnību vai kaut kā tā izturēties...