Nežēlība - GAĻA

Cik var ņemties? Kas par muļķībām, ka pēkšņi gaļa/zivis ir kaitīgas? Kopš kuriem laikiem?

Galu galā, uztura piramīdu neviens arī nav atcelis! Ir jāēd gan gaļa, gan ziviS, gan olas, gan dārzeņi. Ja kādam kaut kas neiet pie sirds - neviens nespiež, īpaši, ja cilvēks jūtas laimīgs. Uzsveru - laimīgs, nevis piespiedu kārtā vai kādu citu iemeslu vadīts.

Un vispār sanāk dubultmorāle - n-tos gadus esiet stūmuši iekšā gaļu un tagad klikšķis - un mēs, gaļēdāji, esam slepkavas, vienaldzīgie un ko tik nē. Un kas te ir agresīvs tagad? Kā šito sviestu vispār var nopietni uztvert, jo tāda agresija un naids, kā arī vienvirziena domāšana.

Es cienu cilvēku ēšanas izvēli un man vienalga, bet kad sāk brūkt man virsū tikai tāpēc, ka es ēdu gaļu - nu come on! Kāda te jau pareizi teica - līdz tam nonākot pašam, nevis neēst gaļu tikai tāpēc, ka tas ir stilīgi vai kādam nepieņemami. Punkts!

Gaļu neēdu, jau kādu laiku. Ik pa laikam lietoju zivis. Cenšos izvairīties no piena un olām.
Sākums bija desas. Vēlīnos pusaudžu gados salasījos, ko tik tajās desās neliek iekšā, plusā tam, man uznāca klikšķis, ka man ir svarīgi redzēt visas ēdiena sastāvdaļas. Tātad - ja ir sautējums, tad mājās gatavots un es zinu tieši, kas tur iekšā, ja kotlete, tāpat. Citādi, ja jāizvēlas gaļa, piemēram ēdot arpus mājas, izvēlējos monolītu gaļas gabalu, piemēram karbonāde vai steiks... Kādu laiku neēdot desas novēroju, ka mans ādas stāvoklis ir krietni uzlabojies, un ar pazīstamu medicīnā strādājošu sievieti šo novērojumu apspriežot, viņa izteica minējumu, ka tie varētu but gaļā atrodamie hormoni. Turpināju atteikties no desām, bet gaļu ēdu, zinādama, ka tajā cūkgaļā un vistā, ko man somās pēc ciemošanās laukos, sakrāmē vecmāmiņa, nudien nekā slikta nav. Kad sāku dzīvot atsevišķi no vecākiem un parādījās jauns brūtgāns - veģetārietis - man no gaļas atteikties bija vairāk kā viegli.
Tai pat laikā, neesmu (tieši gaļas sakarā) skatījusies nevienu filmu par dzīvnieku mocīšanu, visa mana vizuālā pieredze saistās ar pāris cūku bērēm laukos un pāris kažokzvēru fermu galerijām. Vairāk negribu, man tas nav jāskatās un nav jāuzspiež citiem. Mans pisciveģetārisms ir mana izvēle un man ir nulle iebildumu, ik pa laikam pašai kaut ko no gaļas tīri nogaršot, kur nu vēl lai taisītu drāmu, ja kāds blakus ēd to pusjēlo steiku. Uzskatu, ka tā būtu nenormāla divkosība, jo pašai ir ādas apavi, un pareizi gatavota, ekoloģiska gaļa man nenoliedzami garšo.

seit jau nav runa pa to, ka taa gala ir slikta. runa ir par to, kaada veida ta tiek ieguta. reti, kas man speej aizkert sirdi. sis video to izdarija. es teiksu taa, ka man pat tik loti nebija zel to dzivnieku (protams, tas viss ir pratam neaptverams), cik man bija pretigs naids pret tiem "cilvekiem" kas to dara. dzvinieki nomirst, paldies Dievam tik atri. cilveki ar to dzivos visu muzu un es negribu iedomaties kadas ir vinu dzives, pat ja ne vinu - vinu berniem. karmai ticu. un Dievam ticu. ticu ta, ka katram no mums bus jastajas vina prieks, ko daris tadi cilveki, nav ne jausmas. kompleksaini , pretigi, aprobezoti , slimi staigajosi hibridi.

Vislabāk savu zemo hemoglobīna līmeni uzsitu ar sv.sp.biešu sulu, liellopu gabali īpaši nelīdzēja.

Gaļu neēdu jau apmēram 4 gadus. Tāpēc, ka negaršo. Varu labi paēst arī bez gaļas.

Paldies, Samaara! Te dažai labai veģetārietei vajadzētu pamācīties no Tevis, kā izteikties tiešām bez aizvanojumiem. Savādāk līst tādas nievājošas frāzes par neizglītotajiem, vienaldzīgajiem un slinkajiem gaļēdājiem, visulaiku piebilstot "es jau nevienu nenosodu, nevienu necenšos aizskart". Skaidrs, ka gan cenšas aizvainot. Katrā ziņā šitās fanātiskās veģetārietes liek man "iemīlēt" gaļu arvien vairāk.

raccoon - veģetārisms jau tāda pati ticība vien ir. Es tagad varētu teikt, jā, esmu pārliecināta ateiste, uz baznīcu neeju, grēkus nenožēloju, kamēr man pašai par savu sasrādāto nenāk atpakaļ kaut kādi čē-pē. Tomēr svētdienu pēcpusdienās negaidu nevienu pie baznīcas durvīm, lai sāktu purināt aiz pleciem un kliegtu virsū "tumsoni, attopies!" :D
Taču tik un tā uzskatu, ka par šīm lietām jārunā ir, vienalga, politika, reliģija, ko ēst vai par kuru komandu fanot. Diskusijas, kamēr vien konstruktīvas, ļauj mums labāk saprast vienam otru.
Tai pat laikā, saprotu arī fanātus. Katram taču gribas to deķīti pavilkt uz savu pusi, savā sociālajā lokā ievilkt vairāk cilvēkus ar tādām pat interesēm kā mums. Kas nevar samierināties ar esošo situāciju un faktu, ka arī citiem ir savi viedokļi un principi, pats vainīgs :)

čalis stāsta pilnīgi pretēji, ko vairums te :D
http://www.lsm.lv/livinaloha/mediji/aiz-kadra/aizkadrs-nr.-8-joga-riitausma.g224/#view

Es nespeeju iedomaaties,ka citaadi varu uznemt pietiekosi proteinu!Es ,eedot galu, pilniigi nedomaaju,kaa dziivnieks nonaacis tirguu,veikalaa.Peerkot aadas kurpes ,un paareejaas adas izstraades lietas,kaa somas,arii rokasspraadzi ,vienmeer domaaju-dziivnieks miris normaalaa naavee utt.

Es iesāku skatīties un pec 40sek izslēdzu. Man asaras saskrēja acīs,cik žēl to dzīvnieciņu.
Gaļu ēdu reti, ne tapēc ka man būtu kkadi aizspriedumi pret to,nedz arī man nav tāda domāšana kā veģetāriešiem,ka gaļēdāji ēd svešus līķus vai kā.man vnk organisms slikti pārstrādā gaļu, kā arī uz manis ļoti iedarbojas tas dzīvnieku piebarotais augšanas hormons,kas veido arī celulītu un saistaudu problēmas.
Pa retam uzēdu kādu labi pagatavotu gaļu,jāņos šašliku. Meža gaļa man garšo,man ģimenē ir mednieks,tāpēc pie tiem labumiem varu tikt. Bet nesaprotu ka var est tas cūkas karbonādes pārceptas taukos un vēl panētas un vēl ar sieru. Tas ir tads riktigs veču ēdiens.
Manuprāt,cilvekiem ar sēdošu darbu vispār vajadzētu stipri uzpasēt ko ēst.nevis iziet no ofisa,aiziet uz bistro,panem kartupeļus,karbonādes,tad vēl bulkas un atpakaļ uz ofisu sēdēt un klausīties ka uz dir***as aug tauki. Piedodied par tadu manu viedokli,bet musu mobilizēta un tehnikām aprīkotā darba rutīna sen vairs nav "fizisks darbs" . Bet ēdam kā pēc kartupeļu talkas.

Te bija interesanti viedokļi par viedokļu toleranci. Saistībā ar to izveidoju jaunu tēmu: http://cosmo.lv/forums/topic/153420-viedoklu-tolerance-un-dzivnieku-aizstaviba/