Es atvainojos, ka kādu aizskāru ar saviem izteikumiem.
Domāju, ka problēmas diskusijās kā šadas, kur ētika mijas ar komfortu vai pieradumu, ir argumentu vietā lietošana labs/slikts.
Tas par ko izteicu savu pieredzi ir par veselību. Nesaku, ka veģitārismis ir zelta atslēga, saku ka ir vērts domāt un izšķirties, kas ir svarīgi, vajadzīgi. Manā gadījumā, piens nebija vajadzīgs, tikai pieradums. Un pieļauju, ka daudziem tā ir, par pienu vai gaļu. Protams, ak manī ir utopija un vēlem pēc labākas pasaules, savādāk netērētu laiku daloties ar labiem piemēriem. Un jā, esmu lepna un jūtos puscentimetru augstāk virs zemes par tiem, kas ēd gaļu ( šājā piemērā) un dara to nedomājot par cēloņiem un sekām, bet tikai par savu - man garšo.
Ja tā ir izvēlē pēc iznformācijas iegūšanas, pārdomām un apzināšanās par sekām, tad tā ir izvēle un to cienu.
Bet riebjas ( cilvēciski ar pilnu emociju izpasumi), kad cilvēki savu stulbumu pamato ar ignoranci.
p.s. 194
ir, ir tādi cilvēki, kuri dzīvo mūsdienīgu dzīvi, ir stap tiem, kuriem tu paej garām diendienā uz lieas un pat neapzinies, tie, kuri domā un piedomā- kosmētika bez testēšanas uz dzīvniekime vai to izcelsmes produktiem, partikā arī nelieto, apģērbos arī nē, vai no second hand ( ētiski- labo kāda izdarītu kļūdu), brauc ar riteni, pērk apģērbus, kuri ir bioloģiski un ētiski ražoti, tāpat arī skatās, lai pārtikas produkti būtu lokāli un ekoloģiski. Pat datoru un telefonu izvēle ir pēc ilgtspējīgas principa izvēles.