Vidusskolas atzīmes acīmredzami nenoderēja nekam. Bija vajadzīgi CE rezultāti, lai tiktu budžetā. Taču arī CE nav objektīs rātītājs, ne tikai tādēļ, ka tajos iekļauts niecīgs skaits tēmu, un kādam var nepaveikties ar tieši tām tēmām, kuras nezināja, bet arī tāpēc, ka kursabiedrene stāstīja, kā notiek CE viņu ģimnāzijā. Lai nezaudētu savu dārgo ģimnāzijas statusu, skolotaji sūtīja skolēniem sms ar pareizajām testa atbildēm, aiz eksāmena durvīm risināja matemātikas uzdevumus un tiem, kas devās uz tualeti ļāva tos nofotogrāfēt un pārsūtīt saviem draugiem.
Bet es priecājos, ka skolā vienmēr ļoti centos. Tas ļāva man, pārejot no lauku pamatskolas uz pilsētas vidusskolu un pēc tam uz augstskolu, nekur nepārvērsties no teicamnieces uz viduvējību.
Jāsaka gan, ka es arī gribētu atkārtot daudzus vidusskolas priekšmetus. Ja dzīvotu visu no jauna- daudz lielāku uzmanību pievērstu ķīmijai un mācītos farmāciju, kā arī cītīgāk klausītos vēsturi, ģeogrāfiju- lai galvā aizķertots tādi svarīgākie fakti, notikumi, objekti.