Un vēl man skumji mazliet...
Ikdienā dodu to 1 pudeli uz nakti vai ja nesanāk pabarot.
Tad tagad šodien viņš perās ar to ēšanu, ir iedota jau otrā pudele (krūts un praktiski uzreiz pudele), un tad iedomājos, ka, iespējams, varbūt krūtsbarošanai tuvojas beigas, tad jā - skumīgi paliek.
Ka ikdienā dažkārt sūdzos, process neliekas skaists, bet tanī pat laikā kaut kā žēl. Varbūt tāpēc, ka asociācijas man ir, ka bērniņš maziņš, kamēr ēd mammu, bet, kad neēd - viss... nu jau var bez mammas bezmaz :D
ok, es dramatizēju, mums jau viss notiek, bet domu gan jau sapratāt... :)