šobrīd ļoti smagi

visi tuvinieki tagad tadi nervozi

Ierakstiji tapec, ka ta taja bridi juties un ta vajadzeja un tas bija labakais, ko uz to bridi vareji izdarit. Nesausti sevi ar visadiem kapec.

Un pilnigi piekritu Mademoiselle, ka labak runat, vienalga, vai foruma, vai ar svesiem cilvekiem, jo gadas, ka loti jaunam esot vai bez ieprieksejas sapju pieredzes var visadi gadities, jo liekas, ka tas ir tik neizturami un katram jau ta sava sape liekas ta lielaka.

Varu padalities sava pieredze, man, kad bija pirmais sapigais gadijums, loti nodereja tas, ka pateica, ka no moralam ciesanam nemirst, la, cik smagi ari sirsnina nebutu, ka liekas pat fiziski sap. Un tad tam visam sajutam lavos, vienkarsi izsapeju to visu. Bet, ja tadas saprasanas nav un nav pieredzes, tad cilveks var dikti no savam sapem nobities un gribet no vinam aizbegt.

Mademoiselle+++
Es arii esmu seit ,un tam ir iemesls....Kaadreiz runaat ar svesiem cilveekiem ir daudz vieglaak,kaa ar saveejiem.

Kā ar atsāpinošiem medikamentiem .... Manuprāt, mūsu gadsimtā cilvēkiem nebūtu jācieš sāpes pirms nāves it īpaši slimnīcā ....

Bāc, cilvēkam grūti un iespējams nav kam uzticēties, un vēl daža laba atļaujas kaut ko pārmest. Kaut kāds unikums.

Piekrītu.

Man tuvs cilvēks zinu ko ieteiktu - pasaukt mācītāju. Bet ja nopietni man radiniece ir bieži pie mirstošiem cilvēkiem kā kapelāns gājusi un saka jau ,ka palīdz aiziet ,lai nav jāmocās, vai uzmundrina ja vēl lemts dzīvot! :)

Pievienojos Kosmietes viedoklim. Pasauciet mācītāju.
Nesen nomira mana omīte un arī bija ļoti smagi iet pie viņas uz slimnīcu,skatīties kā viņa mokās. Un man pašai bija tik ļoti smagi, ka es pat negribēju iet pie viņas. Zinu, egoistiski.
Turies!

Laiks dziedē. Vienīgais ko varam teikt - turies un varbūt atrodi kādu veidu, kur šīs sāpes izlikt, un internets diemžēl nebūt nav labākā vieta, vēl jo vairāk komentāru dēļ, no kuriem daži diez vai liks justies labāk

Bāc, cilvēkam grūti un iespējams nav kam uzticēties, un vēl daža laba atļaujas kaut ko pārmest. Kaut kāds unikums

+++

Tiešām sajūta, ka dažas te vienkārši neadekvātas. Jā, nebaidos no šī vārda, bet tāda sajūta, ka kādai kaut ko tikai ieskricelēt. Pretīgi tiešām paliek.

Zinu, ko tagad Tu izjūti. Jā, savas sāpes neesmu izlikusi i-netā un pat nerunāju ne ar vienu, jo esmu introverts. Te diemžēl neko nevar izdarīt, tikai jāpieņem, cik sāpīgi tas nebūtu

ai, nu beidziet, par tādām tēmām feikot jau būtu pavisam slimi...


laikam jau viss ko vari darīt it būt viņai blakus un samīļot cik bieži vien vari!!!! jo tās būs tavas atmiņas par omi, kuras atcerēsies vēl ilgi, tāpēc esi blakus cik vien vari... es nezinu, kas viņai kaiš tāpēc novēlēt lai veseļojas laikam nav īsti vietā.. bet vienkārši būt blakus dažkārt otram ļoti palīdz..

kapec lai es feikotu?kur tik tizli var izdomat.laikam man ir vieglak svesam cilvekam izstastit ka jutos neka tuviniekam,jo viniem tak ar sap

ja Oma ticīgs cilvēks un pat ja nav ......sarunā mācītāju.

Man dvēseliski vistuvākais ir Ivars Jēkabsons (Krusta baznīca), tel: 29482497

Pastāsti par situāciju, ja viņš varēs ...viņš noteikti aizbrauks pie Omas.