Jūs - ballītē.

Interesanti, man, redzot čubināšanos vienam ap otru, nekādas negatīvas emocijas tas neizraisa. Protams, ja nav tā,ka grib mēli otram rīklē iebāzt :D haha
Tas iespējams no bērnības, mani bērnībā mamma arī ļoti mīļoja, pie pieskārieniem esmu pieradusi...

visu laiku turēt vienam otra roku, ar roku glāstīt otram cisku, ik pa laikam sabučoties - tas nav mīlīgi, tas ir tizli.

piekritīšu :) izskatās tizli. bet nu katrs dara, kā grib. bet es no šiem mīlīgajiem pārīšiem turos tālāk. komuniceju ar citiem ballīsu biedriem, kuri ir atnākuši izklaidēties, nevis parādīt visiem, cik foršs un mīlīgs pāris ir.

te jau kā parasti tiek pārspīlēts viss...

Parasti mums ''ballīte'' izpaužas ar ciemošanos (vai viesu uzņemšanu) un sēdēšanu pie galda :) Sēžam blakus, bet uzmanību veltam saimniekiem/viesiem. Bieži viens puišiem izveidojas savas tēmas par ko parunāt.. tad nu mēs meitenes apspriežam sievišķīgākas tēmas :)

Vai Jūs esat pāris, kas arī ballītēs diskutē savā starpā, kur iespējams arī kādas domstarpības, kas beidzas ar: "Par šo mēs parunāsim mājās, mister!" ut.. Vai varbūt pāris, kas nekautrējas viesu klātbūtnē uztaisīt scēnu?

Kašķi citu priekšā - nu nē! Citiem nav jāredz, kā mēs savu veļu mazgājam :D

Es nezinu, es justos neērti, ja tādā mazā pasēdēšanā kāds sāktu bučoties, bučiņa uz vaiga jā, bet ne jau bučoties :D

Tusos parasti esmu pie meiteņu gala, viņš pie puišiem. Saskatamies, palidinam gaisa bučas. :D Scēnu nekad neatļautos rīkot citu acu priekšā. Esmu izaugisu no šī. Ja ir tāda vairāk galda pasēdēšana, tad sēžam blakus.

Citu klātbūtnē nebučojamies, nelaizam viens otram seju :D Bet tā mīļi uzlikt roku uz pleca jau nav nekāds grēks :D

Mani draugi vīrietim nav interesanti, tāpēc tad, ja dodamies uz ballīti, tiekamies ar viņa paziņām/draugiem. Sēžam blakus, reizēm pretī, bet noteikti ne katrs savā stūrī, es vairāk klausos, viņš diskutē. Ja kāds jautā manu viedokli, atbildu. Ja dzirdu, ka kāds saka ko tādu, kam noteikti nepiekrītu, tad parasti aizrādu, arī savam vīrietim, bet tās nav scēnas, drīzāk viedokļu apmaiņa, jo man kļūtu garlaicīgi, ja es būtu kopā ar vīrieti, kura domas no manām neatšķiras.
Pārīši, kuri visu laiku čubinās man liek pasmaidīt, vienmēr šķiet, ka tie cilvēki ir ļoti maz kopā...vai arī vienkārši ir bērnišķīgi. Tas, ko es ar savu vīrieti vēlos darīt, ballītes ietvaros+cilvēku klātbūtnē, nav pieļaujams. Ar bučiņām, apskāvienu un rociņām man ir par maz kopš rozā briļļu perioda, tāpēc es savam vīrietim varu veltīt smaidu un rūpes citu klātbūtnē, ar to pietiek.

Un es ar savu puisi kad sēžu blakus tad nu sorry, bet es viņu apskaušu un samīļošu, vai atbalstīšu galvu pret viņa plecu, un viņš apskaus mani un bučos uz vaiga vai vel kā, bet mēs nekad neaizraujamies pārāk lai kādam apkārt liktu justies neerti, un ja mums gribas kārtīgi pabučoties, tad nu ar nedarīšim to visu cilvēku priekšā, bet gan aiziesim klusākā stūrī. Bet es atļaujos to mīļošanos un bučošanos tāpēc ka velns es tak tā jau reti viņu satieku pašlaik, lai vel vienīgais vakars kuru mēs pavadam kopā (ja tas gadās ballītes vakars) ietu un turētos divu metru attālumā no puiša jo lūk kādam tas varētu ar nepatikt. Mani jau vispār ar no malas tas pat iepriecina redzēt ka draudzenes ar saviem puišiem mazliet pamīļojas utt, nez vismaz var redzēt ka cilvēki ir priecīgi.

Parasti sēžam blakus, kopā piedalāmies sarunās. Protams, kad draugs iet pīpēt, neskrienu pakaļ. Pa laikam saņemu no drauga mazu buču, sēžot apliek roku apkārt utmldz.
Vispār ne manā, ne mana drauga lokā nav tādu pāru, kas publiski tā laizītos un pārspīlēti mīļotos.

Laizīties, protams, nav pieklājīgi, bet izturēties kā svešiem arī nav loģiski. Man liekas normāli sēdēt blakus, varbūt apskaut, pieskarties - tomēr cilvēku tuvums jau nekur nepazūd. Es ļoti izjūtu to, ja man nekad nepieskaras (nav svarīgi, mājās vai ciemos) - es uzskatu, ka tas liecina par kaut kādu vēsumu pret cilvēku.

Nu pieskarties, pa reizei apskaut, iedot buču ir ok. Bet man riebj, ja es uzdodu cilvēkam jautājumu, bet klāt ka pielipusi ir otra puse. Nē, es nerunāju ar jums abiem un negribu to darīt.
Un tā debīlā situācija - Jāni, kā tev vecākiem iet, vakar redzeju, kā šie minci veda uz vetklīniku, viss kārtībā? A tur pretī uz mani skatās ne tikai Jānis, bet vēl klāt pielipusī Anniņa. "Jā, minka apslimis", noteica Jānītis glaudot Anniņas cisku...
Pff...

Mans brālēns ir tieši no tiem kuri pat pie pustdienu galda laizās, un es tiešām domāju laizās nevis sabučojas. Gadījums- Bija omes dzimšanas diena, visi sasēžas pie galda runā utt, un pēkšņi viņš ar savu jaunatvesto draudzeni sāk bez maz vai smacēt viens otru nost. Visi protams sajūtas nēerti es aizrādīju,ka tomēr esam omes dzimšanas dienā nevis striptīzklubā. Man liekas, ka viņš vēl šodien apvainojies :D Kā jau meitenes iepriekš teica, man arī tas liekas drīzāk pretīgi, protams nav runa par mīļām bučiņām

Man arī nav kauns pateikt, lai atlīp viens no otra. Pārsvarā ar tādiem pāriem nekomunicēju, ja kko vajag, pagaidu, lai atkabinās. Bet, ja vēl to dara pie galda, tad nekautrējoties aizrādu. Ja paši nesaprot, tad labāk, lai kāds pasaka, nevis visi izliekas, ka viss chill :D

Neesam kopā salipušais pāris. Pašai baigi besī, ka atnak pārītis uz ballīti un visu vakaru salipuši kopa čubinās un ar citiem vai nu vispār nekontaktējas, vai baigi maz kko runā. Kāda jēga tad vispār iet laukā no mājas? Varēja sēdēt guļamistabā un čubināties.
Scēnas publiskas nekad netaisam. Strīdi nav domāti citu acīm. Tāpat kā lielā bučošanās un čamdīšanās. Mēs esam diezgan neitrāli, bet būs noprotams, ka esam pāris. Draugs uzliks man roku uz muguras vai atbalstīs roku pret mana krēsla atzveltni vai es atbalstīšos pret viņa plecu, bet tas arī viss. Neuzbāzīgas lietas. Nekādas bučošanās, glaudīšanās, berzēšanās vienam gar otru utt.
Parasti gan mums tās ballītes ir draugu lokā un tad tur esam vnk viens kopīgs bariņš un tad visi kopīgi arī runājamies. Nemaz nav kkāda baigā dalīšanās pa stūriem, lai pļāpātu. Taču, vienalga - mēs ar draugu neturam viens otram rociņu un neatbildam kolektīvi. Mums katram ir savs viedoklis, nevis viens kopīgs :D

man arī ļoti nepatīk runāt un komunicēt ar kādu, ja blakus pie pleca pielipis ir otrs. protams, apspriest kaut ko var, bet ne jau visu laiku! protams, ik pa laikam bučas var iedod un roku aplikt, tā arī mēs ar draugu darām, bet nu nejau es viņam visu laiku valkājos līdzi un viņš man. vēl smieklīgāk ir tad, ja ir tā, ka vai nu uz ballīti ierodas abi vai neviens, bet atsevišķi - nu nekad.

vēl smieklīgāk ir tad, ja ir tā, ka vai nu uz ballīti ierodas abi vai neviens, bet atsevišķi - nu nekad.

kas tur tik smieklīgs?

le secret
ja tevi draudzene uzaicinātu uz savu dzimšanas dienu (mazā kompānijā), tev obligāti vajadzētu stiept līdzi savu draugu, vai arī tu neieradīsies, ja tā nedrīkstēs?

ja uzaicina tikai vienu no pāra, tad saprotams, ka nevilktu līdzi otru pusi, bet tā kopumā man neliekas smieklīgi, ja pāris pasākumus apmeklē vai nu abi, vai neviens. zinu daudzus tādus, man tas šķiet pilnīgi normāli.

le secret
protams, kā to iegroza. es vienkārši izsaku savu viedokli - manuprāt, jāmāk atpūsties arī atsevišķi. loģiski, ja ir kāda ballīte, draugam brīvs, man brīvs - dodamies kopā, bet ja draugam jāstrādā un ir kāda ballīte, kuru gribu apmeklēt, man liekas jocīgi sēdēt mājās un skatīties tv tikai tāpēc, ka draugs netiek.