īstais vecums?

Es šokā par Talter. Ok, nav jau jābūt sajūsmā, bet kā var riebties bērni, kas dzimuši nabadzīgās ģimenēs? C'mon, ne jau bērni vainīgi? Es arī biju vienīgais bērns līdz 10 gadiem, bet man kaut kā nebija problēmu (un nav joprojām) pieņemt savādākus cilvēkus. Arī gāju cauri humpalu periodam, tāpat gāju cauri laikam, kad vecāki man pirka Diesel džinsas un jaunākos gadžetus, tā kā visa dzīve var mainīties. Arī Šlesera tipa cilvēki var bankrotēt un tādā gadījumā sekas ir vēl traģiskākas, jo tiem cilvēkiem bieži ir milzīgi parādi, mērāmi simtos tūkstošos, jo jāuztur prestižs, vajadzīga 10 guļamistabu villa, jāiegulda jaunā biznesā, sievai jauns Lamborgini uz dzimšanas dienu jāuzdāvina, bet visu uzreiz nevar atļauties nopirkt, tā kā tā turība galīgi nav ģimenes attiecību kvalitātes rādītājs.

Tas varētu būt vienīgais iemesls.Nezinu cik debīlam ir jābūt ,lai blieztu augšā 12 bērnus. Skaidrs ,ka piķis nav,lai pat elementāri aizsargātos.

Bet nu dažiem dzīves prioritāte ir vairoties.Pofig ,ka nekur tālāk par savu ciemu nav bijuši un redzējuši.

Pirmkārt, tu nezini situāciju (dažas ģimenes vnk vēlas daudz bērnus un tur nav nekāda sakara ar nabadzību, bla, bla, bla). Otrkārt, ko tu brauc ar muti? Domā pati labāk par prežiem, lai nesanāk šmuce, kad nākamreiz liksies zem kāda. Treškārt.. tu esi aprobežota.

Vispār, bēdīgi, ja dzīves jēga ir nauda. Tā ir tik nepastāvīga vērtība - šodien esi miljonārs, pēc nedēļas sēdi tunelī ar izstieptu roku. Pirms pāris gadiem miljonārs Ozols regulāri pozēja žurnāliem ar saviem Hammeriem un citām statusu apliecinošām lietām. Tagad dzīvo Āfrikā un no upes zeltu skalo kopā ar melnajiem, jo palika pliks un nabags.

Manuprāt,cilvēki ar 6 vai 12 bērniem ir mazliet egoisti savā būtībā.Lūk sagribās un atkal vēlviens bēbis.Bet nemaz nepadomā kā tas nabaga bērniņš jutīsies vēlāk kad prasības skolā pieaugs.Kad vajadzēs stilīgas drēbes uz gadžetus,vai pat mazlietiņ kabatas naudiņa nebūs lai aizietu uz kīno ar draugiem. NU TAD SAKIES APDIRŠANA SKOLĀ ,KAS REIZĒM BEIDZĀS AR PAŠNĀVĪBĀM.
Es dzemdētu tādu plašu bērnu pulciņu, ja tiešām zinātu,ka spēšu nākotnē visus nodrošināt un arī studijas apmāksāt. Visiem 12 nodrošināt labu dzīvi pirms nostājās uz kājām paši.

Libra++
Tiesi par to mees vakar runaajaam ar viiru!Negribas noveersties no teemas,bet man ir loti zeel tos cilveekus,kuri laimi beerna audzinaasanaa ,saskata naudaa!

Es pati esmu vienīgais bērns ģimenē un varbūt tāpēc man riebās skolā bērni no daudzbērnu ģimenēm(neviena nebija turīga),kur vecākās māsas vai brāļa drēbes vilka visi nākamie 6 bērni.

Pilnīgs sviests.
Cerams, ka taviem bērniem tā nekad negadīsies.
Pilnīgi asaras acīs saskrēja pa tādu cietsirdību un cinismu.
Man klasē gāja meitene no 13 bērnu ģimenes, un zini, gandrīz pusei ir augstākās izglītības, izsitušies dzīvē. Dzīvo ārzemēs un ir laimīgi, ka viņiem ir tik plašs radu pulks.

Ance, kad gāju skolā, man riebās bērni, tagad man riebjas tādi vecāki, jo kā Tu saki-bērni nav vainīgi!
Hroniski riebjas tādi vecāki,kam 22 gados jau četri bērni, dzīvo no pabalstiem,jo tēvs to pašu darbu gaterī pametis/zaudējis. Tā nav nekāda bērnu mīlēšana,tā ir vēlme uzpelnīties, ja tu veikalā pērc bērnam lētākos cepumus "Cirks" un sev ar vīru 2 litru aliņu. Ja šai ģimenei jau 22 gados ir 4 bērni,kas būs 30? :)

Man ir 18 un sen jau esmu par to domājusi + gatava tam.
Bet katrai tas tiešām ir individuāli.

Ne visas daudzbērnu ģimenes ir tādas.

Littlelady, man arī šķiet, ka tas ir egoistiski, bet tā ir viņu dzīve, viņi tā vēlas. Bērni pēc tam varēs paši izveidot tādas ģimenes, kādas vēlēsies.

Es tā neteiktu,ja par kādu pazīstamo ģimeni varētu teikt,ka bija turīgi vai izsitušies!
Un nerunāju par kaut kādām dāvanām kā mašīnas 18 gadu jubilejā, bet par primārām lietām, kaut katram sava skolas soma būtu bijusi un katram savas, jaunas drēbes.

Nē, es mani tā negadīsies! Bērnus gribu jau no 20 gadu vecuma,bet es tos tad neradīju,jo zināju,ka nespēšu uzturēt. Ne jau tā ir lelle, ne jau cerēju uz valsts pabalstiem. Ja manai ģimenei pēkšņi nebūs naudas,protams,ka man būs vieglāk sarūpēt kaut kur ēdienu 2 bērniem,nekā 10!

Arī skolā centos nedraudzēties ar daudzbērņu ģimeņu bērniem, lai gan bija viens izņēmums ...
Vienmēr , esmu mācīta, ka no viņiem neko labu neiemācīšos ... :D :D

Īstais laiks ir tad, kad cilvēks bērnam ir nobriedis un jau pirms viņa dzimšanas neplāno, kam bērnu nogrūst, lai aizietu tusēties. Ir jābūt kaut kādai materiālai stabilitātei, lai nav jādomā, kuram no vecākiem uzsēsties uz kakla.

Es pati esmu vienīgais bērns ģimenē un varbūt tāpēc man riebās skolā bērni no daudzbērnu ģimenēm(neviena nebija turīga),kur vecākās māsas vai brāļa drēbes vilka visi nākamie 6 bērni.

Tad jau drīzāk jāsaka, ka riebīgas ir tās sievietes, kas uzskata, ka bērnu dzemdēt nevar, jo pieņemsies, varā, noslīdēs krūtis, parādīsies strijas, nevarēs darīt visu, ko gribas, nebūs tika daudz naudas, ko tērēt.

šausmas, tā it kā daudzbērnu statuss būtu kaut kāda sērga vai nāvējoša slimība...

pieņemsies svarā

Kaut vai tāpat,ka bērni no daudzbērnu ģimenēm visi ir vienādi. Nerunāju par izskatu,bet par interesēm, viņi nav kā individualitātes. Vecāki izlaiž ārā pagalmā,lai viss bariņš spēlējās. Tai pat laikā ģimenē,kur ir 2 vai 3 bērni,viņus varētu vest uz pulciņiem, katram pielāgotu pulciņus interesēm, tikai nez vai tas ir tik viegli,ja ir 5+ bērni ģimenē. Vai tad ir iespējams katram pielāgot, katru pirms miedziņa apčubināt, pret katru izturēties ar savu pieeju?
Daudzbērnu ģimenēs bērni viens otru audzina un pieskata, tā drīzāk ir! :)

Kaut vai tāpat,ka bērni no daudzbērnu ģimenēm visi ir vienādi. Nerunāju par izskatu,bet par interesēm, viņi nav kā individualitātes. Vecāki izlaiž ārā pagalmā,lai viss bariņš spēlējās. Tai pat laikā ģimenē,kur ir 2 vai 3 bērni,viņus varētu vest uz pulciņiem, katram pielāgotu pulciņus interesēm, tikai nez vai tas ir tik viegli,ja ir 5+ bērni ģimenē. Vai tad ir iespējams katram pielāgot, katru pirms miedziņa apčubināt, pret katru izturēties ar savu pieeju?

Ja cilveeki maak organizeet savu laiku, pat 6 beernus spees pienaaciigi apkopt un attiistiit, bet ja nemaak, tad pat ar vienu beernu buus katorga.

Es arī esmu uzaugusi viena, bet es nekad ne par vienu neesmu tā domājusi, vienmēr esmu bijusi atvērta un draudzīga, varbūt tāpēc, ka uzaugu ar vecvecākiem, kuri iedeva daudz svarīgākas vērtības dzīvē nekā nievājošu attieksmi pret citiem bērniem.
Galvenais, lai bērni ir tīri, nesmird un apģērbs ir izgludināts un tīrs, un tas arī ir liels akmens vecāku dārziņā.
Tagad jaunās mammas ir tādas, kurām pirkstiņi gaisā un domā, ka ir pasaules nabas, gribētos teikt, lai nolaižas uz zemes, lai gan tas ir ideāls piemērs, lai es saprastu, ka tāda mamma nekad nebūšu savam bērnam.

Daudzbērnu ģimenēs bērni viens otru audzina un pieskata, tā drīzāk ir!

+++

vecākajiem vienmēr būs jāpieskata mazākiem neviss jānodarbojas ar savām interesēm ...